Šoreiz es gribētu apspriest sabiedrības gribasspēku piedalīties un izteikt savu viedokli. Cik es esmu pamanījis, tad visos vairāk vai mazāk pazīstamos portālos cilvēki raksta par politiku un ne vienmēr to labāko, es pat teiktu, ka tikai to sliktāko. Un parasti šis uzraksts paliek vienīgais veids, kā cilvēks gribēja izteikties un paust savu viedokli. Neteikšu, ka tā notiek vienmēr, dažkārt šo domu paķer kāds cits portāla apmeklētājs un sākas diskusija.
Negribu minēt konkrētus piemērus, bet bieži vien diskusija ir vienkārša:
pirmais: Valsti skārusi dižķibele, tajā ir vainīgi politiķi, lai to novērstu vajag darīt to, to un šito;
otrais: Jā te ir īsta bedre ir jātin makšķeres, bet pirms tam varētu izdarīt ........
Ar laiku viss aizmirstās. Un pat runājot par mani, es ļoti bieži atstāju savus komentārus dažādās diskusijās čata līmenī, bet jau nākošajā rakstu kaut ko līdzīgu un tās domas paliek kibervidē, par kurām aizmirstās jau pēc pāris stundām. Jautājums – Kāpēc tas tā notiek? Es domāju, ka viens no iemesliem ir tas, ka cilvēks neredz savu vārdu tālāku virzību. Un vispār interneta vidē ir vieglāk izteikties, jo tu sēdi pie sava datora un neviens nevar pat iedomāties, kāds tu esi un ko tu gribi! Tās var nosaukt arī par sava veida bailēm, ka tavs viedoklis netiks atbalstīts vai, vēl sliktāk, norakts uz vietas. Atšķirība no interneta vides, kur viss ir brīvs un neviens tevi nevar fiziski ietekmēt.
To visu sacīju, jo ļoti bieži mūsdienās cilvēki ļoti nošķir kibervidi no reālās vides. Katram ir tiesības izteikties un teikt visu, kas sasāpējies. Nevajag sēdēt un gaidīt, kamēr to izdarīs kāds cits. Pie tam, izsakot inovatīvu viedokli, obligāti šo domu paķers pārējie un nevajadzēs vienam pašam „mesties ugunī”, būs kāds, kurš tev piesitīs pie pleca un pateiks: „Viss ir kārtībā mēs esam ar tevi.” Domas radās, palasot komentārus dažādos portālos – cilvēki, mums vajag būt uzstājīgākiem. Ja mēs gribam, kaut ko mainīt tad klaviatūras vietā ņemam pildspalvu un rakstam, ko gribam.