ES ministri daļēji vienojas par enerģētikas reformu

Latvijai, kas iepriekš bija viena no astoņām Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus neatbalstošajām valstīm, piektdien nebija nekādu iebildumu pret tiem. "Pat ja nebija atbalsts visiem punktiem, padome ir vienojusies par plašu vienošanos," ar šādu kalambūru, noslēdzoties piektdienas sarunām, nāca klajā Slovēnijas ekonomikas ministrs Andrejs Vizjaks. Enerģētikas komisārs Andrs Piebalgs atzina, ka šis "ir labākais, ko mēs varējām sasniegt". Vienīgās valstis, kas uzsvēra, ka nevar piekrist visam priekšlikumu kopumam un tām joprojām ir iebildes atsevišķos jautājumos, bija Austrija un Vācija. Savukārt Francija, kas kopā ar Vāciju līdz šim bija lielākā šo iniciatīvu pretiniece, gala viedokļu paušanā klusēja, tādējādi dodot netiešu piekrišanu. Kā jau vēstīts, vairākām valstīm neatbalstot energouzņēmumu pilnīgi sadalīšanu un tā dēvētā neatkarīgā sistēmu operatora ieviešanu, EK nāca klajā ar jaunu priekšlikumu. Tas paredz, ka ne gāzes, ne elektrības uzņēmumiem nevajadzēs sadalīties, taču tiem jānodrošina, ka praksē tām piederošie pārvades tīkli tiek de facto pārraudzīti nošķirti no mātes kompānijas. Piektdien ministri pauda atbalstu visiem trijiem variantiem. Visticamāk, ka uzņēmuma Latvenergo gadījumā Latvija izvēlēsies trešo variantu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu Latvenergo nevajadzēs sadalīt, bet tikai pārveidot pārvades operatoru menedžmenta struktūru, atzina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Jāpiebilst, ka Lietuva pēdējā brīdī atteikusies no visām trim Baltijas valstīm un Somijai piešķirtās izņēmuma situācijas gāzes tirgū. Jau ziņots, ka tām nebūs jāsadala savi gāzes uzņēmumi tik ilgi, kamēr nebūs izveidoti starp savienojumi ar kādu citu ES valsti.