Ja būtu ārkārtas vēlēšanas, vēlētāji politiķiem dotu jaunu mandātu. Šie ir politiķi, kas ir ievēlēti "treknajos gados" par trekno gadu solījumiem. Ja būtu ārkārtas vēlēšanas, tad politiķi dotu mandātu tiem, kas šajos apstākļos spēj piedāvāt risinājumus. Tas dotu citas proporcijas un arīdzan citu eventuālo koalīciju.Tad sanāk, ka domām par plašāku nacionālā izlīguma valdību šajā Saeimā vispār nav jēgas?Plašāka nacionālā izlīguma valdība bija Jaunā laika pagājušā gada nogales piedāvājums situācijā, kad Valsts prezidents vēl nebija izteicis diezgan ticamu iespēju šo Saeimu atlaist. Brīdī, kad šādas iespējas nebija, bija plāns B — plašāka izlīguma valdība. Tajā brīdī, kad paveras iespēja realizēt labāko plānu, mēs uzskatām, ka esošās koalīcijas paplašināšana ir pilnīgi bezjēdzīga. Ja nu rodas iespēja diskutēt par kādu plašāku valdību, tad vispirms jāskatās, kas būs premjers — nekādā gadījumā Ivars Godmanis. Par to, kas ir dalībnieki, manuprāt, ir sekundārs jautājums.Kad būtu jābūt ārkārtas vēlēšanām?Manuprāt, Valsts prezidenta piedāvātais scenārijs ir pietiekami labs. Sākumā tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā. Tad, visticamāk marta beigās tiek rosināts referendums, kas notiek kopā ar pašvaldību vēlēšanām un rudenī ir vēlēšanas. Man šāds scenārijs šķiet pieņemams, neskatoties uz to, ka lielajām partijām būtu izdevīgāk, ja visas trīs vēlēšanas būtu kopā. Taču merkantilas intereses atliekam malā. Būtu nepareizi grozīt Satversmi merkantilu interešu dēļ. Man šķiet, Satversmē ir pareizi noteikt, ka tautai ir tiesības rosināt Saeimu atlaist. Ir jāveic virkne izmaiņu vēlēšanu likumos. Ja viss šis tiek līdz marta beigām realizēt, tad vēlēšanas rudenī būtu labs variants.Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru no vairākiem jūsu partijas biedriem izskanēja, ka prezidents varbūt nesaņemsies un neatlaidīs Saeimu. Jums nav bažu par to?Bažas ir. Skatīsimies, kāda būs viņa rīcība, tēlaini izsakoties, 32.martā.Kāpēc ir bažas?Tāpēc, ka no 14.janvāra, kad bija prezidenta paziņojums par ceļamērķi, uz ko vajadzētu iet politiķiem, tā retorika ir stipri mīkstinājusies. Prezidents ir tikai cilvēks, un arī uz viņu droši vien tiek izdarīts spiediens. Koalīcija, kas pati par viņu ir balsojusi, droši vien nesēž rokas klēpī salikusi, un šķiet, ka diskusija starp koalīciju un prezidentu notiek. Rezultātā izskatās, ka prezidents viedokli ir mīkstinājis. Cerams, ka viņa teiktais 14.janvārī tomēr paliks spēkā. Man nav pamata tam neticēt. Drīzāk koalīcija nerealizēs atsevišķus dotos ceļamērķus, kā rezultātā mēs saņemsim no prezidenta piedāvājumu sabiedrībai atlaist šo Saeimu.Jūs runājāt par bezpartijisku premjeru. Vai tas ir variants esošajā Saeimā vai arī nākamajā?Situācijā, kad krīze ir ne tikai ekonomikā, bet arī politikā, nepolitisks premjers varētu būt kā cerību veicinātājs. Es raksturošu, kāpēc arī koalīcijas partijas ir zaudējušas ticību viņam. Pagājušā gada nogalē, kad plenārsēdē runājām par banku krīzi un pašās beigās es Godmanim uzdevu jautājumu: vai jūs šobrīd kontrolējat situāciju valstī, viņš nedomājot iznāca tribīnē un teica: jā. Ko mēs redzam valstī šobrīd? Lido ķieģeļi Saeimas logos, zemnieki brauc uz Rīgu ar traktoriem... Nu nekontrolē Godmanis šobrīd situāciju valstī, un to ļoti labi saprot arī koalīcijas partneri. Man šķiet, ka meklēt premjeru koalīcijas vai paplašinātas koalīcijas ietvaros būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Lai panāktu, ka sabiedrība un arī koalīcijas partneri sāk ticēt procesam, kas valstī notiek, ir jābūt cilvēkam, kas spēj kontrolēt. Ir jānāk cilvēkam, kas nav politisks, lai viņu nevarētu uzreiz iezīmēt kā šīs partijas izvirzītu līderi.Koalīcija saka: ja Godmanis atkāpsies, neviens nespēs nodrošināt Starptautiskā Valūtas fonda prasību izpildi.Es ticu, ka mūsu ministri un deputāti tomēr ir šīs valsts patrioti un arī pēc valdības atkāpšanās godprātīgi turpinās savu darbu. Es neticu, ka tajā brīdī viņš pateiks — es tagad atpūšos un neko vairs nedaru. Ar to mūs biedē nepamatoti. Pat tad, ja notiek kaut kādas diskusijas par Saeimas atlaišanu un priekšvēlēšanu laiku, ticiet man, politiķi sāks vairāk domāt, kā valstij tomēr palīdzēt. Viņiem gribot negribot būs kaut kas jāsola sabiedrībai. Tā Godmaņa biedēšanas politika vienreiz beigsies un sāksies jaunu lietu solīšana un jaunu plānu veidošana. Šobrīd tas viss ir apstājies.
Pilnu interviju ar Dz.Zaķi lasiet piektdienas laikrakstā Diena