Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

FOTO: dibina politisko apvienību "Par labu Latviju"

Sestdien tika dibināta partiju apvienība Par labu Latviju. Pasākuma sākumā Latvijas himnu dziedāja Sonora Vaice, savukārt uzrunas teica kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, uzņēmējs Ivars Strautiņš, Petits īpašnieks Aleksejs Šeiņins, Tautas partijas līderis Andris Šķēle, LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, reģionālo partiju pārstāvji u.

c. A.Ēkis uzdeva jautājumu, kā politiķus iemācīt kalpot, taču uzreiz neatbildēja uz to, vien savā uzrunā atminoties Kārļa Ulmaņa laikus Latvijā. Viņš teica, ka, tāpat kā toreiz, arī tagad “nelabais kā rūcošs lauva staigā mums apkārt”. Viņam gan vairs neesot rupja landesvēra forma mugurā, viņš staigājot smuki gludi safrizēts, ar kaklasaiti, zīda kreklu un cenšoties samaitāt labākos un talantīgākos no mūsu tautas. “Eiropai nevajag, lai kāds savu dzimto pauguru mīlētu līdz saknei,” paziņoja A.Ēķis, kurš savā uzrunā arī uzsvēra patriotismu.Kustības padomes priekšsēdētājs paziņoja, ka politiķiem tiks doti uzdevumi un tiks prasīts, lai viņi pilda tautas deklarāciju. Viņaprāt, modernā pasaulē ir ļoti daudz instrumentu, kas ļaus atgādināt, “ka esat tautas kalpi, kas nolīgti strādāt tautas labā.” Ja viņiem aizmirsīšoties, tas tikšot atgādināts. “Ticiet man, mūsu vidū ir daudzi, kas zina, kā ar avīzi var nosist ne tikai mušu, bet arī slinku politiķi.”A.Šeiņins savu uzrunu sāka latviešu valodā, sakot, ka “mūsu doma ir ļoti vienkārša - lai cilvēkiem Latvijā būtu labāka dzīve”. Norādot, ka nekas nenotiks, ja viņš par Latviju rūpēsies arī savā valodā, viņš pārgāja uz krievu valodu un sāka stāstīt par meitu, kas devusies uz Ameriku, kur viņai ir sava ģimene. “Saprotam, kādēļ mūsu bērni aizbrauc no Latvijas, bet nevaru atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc viņi atgriezīsies,” teica uzņēmējs. Viņa dēls esot desmit gadus vecs, un, kā uzskata Petits pārstāvis, viņam palicis maz, lai atrastu atbildi uz jautājumu, kāpēc viņam dzīvot Latvijā, “protams, izņemot atraktīvās konkursa Jaunais vilnis dienas”.Tāpat A.Šeiņins aicināja salauzt “vecās muļķīgās konstrukcijas” – labie, kreisie, krievi, latvieši.TP un LPP/LC līderu uzstāšanās bija daudz kas no tā, ko viņi teica savu partiju kongresos pirms tam.A.Šķēle savā runā uzsvēra nacionālās intereses, kā arī pauda viedokli, ka Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību 2008.gadā, tomēr, viņaprāt, nauda netiek izlietota ilgtermiņa Latvijas interesēm un tas ir steidzami jālabo. Viņš solīja to darīt.Tāpat viņš teica: “Kas attiecas uz tradicionālo, Satversmē nostiprināto ģimenes modeli, es pieļauju, ka sevi politikā pieteikušie ļaudis, kas gadiem ilgi ir dažādas netradicionālas idejas aizstāvējuši savu avīžu slejās, sagribēs parotaļāties ar šo domu arī likumdevēja krēslos sēžot. Mūsu uzdevums ir būt labējiem un konservatīviem šo vārdu klasiskajā nozīmē un nekādus eksperimentus ar pamatvērtībām nepieļaut.”Viņš arī uzskata, ka būs jāveic dziļa un pamatīga valsts pārvaldes reforma, bet nodokļu progresivitāte ir ieviešama uz otro, trešo un vairākiem nekustamajiem īpašumiem.A.Šlesers, kurš atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem runāja no galvas, norādīja: esam kļūdījušies un daudz darījuši ne tā, kā tas bija jādara, bet ja esi politikā, ir svarīgi iet uz priekšu, un arī kļūdīties ir svarīgi, lai tās varētu labot. Jāpiebilst, ka A.Šlesers parasti runā no galvas un nelasa no lapas iepriekš uzrakstītu runu.Viņš līdzīgi kā A.Šeiņins pauda viedokli, ka nav pareizi dalīt, ka krievi ir kreisie, bet latvieši – labējie. Viņaprāt, ir svarīgi, lai dažādu tautīobu cilvēki, kas dzīvo Latvijā, būtu vienoti. Šo cilvēku mobilizēšanu viņš nosauca par savu uzdevumu.Viņš arī slavēja A.Ēķi, ka viņš ir uzdrīkstējies rīkoties, lai gan daudz pārmetumu saņēmis no Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat viņš īpaši izcēla 25 gadus veco uzņēmēju Normundu Teteri, Ievu Plaudi-Rēlingeri, Kirovu Lipmanu, Antoniju Samburu, Ivaru Strautiņu, Ati Sausnīti, Gunti Rāvi, pateicās A.Šeiņinam un Aleksandam Milovam.A.Šlesers arī uzsvēra sadarbību ar austrumiem, norādot, ka tā ir viena no augstākajām stratēģijām, kas ir jāpasaka deklarācijā. Bez attiecību veidošanas ar Krieviju, viņaprāt, tās jāveido arī ar Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu un Uzbekistānu.“Mums darba ir daudz, esmu pārliecināt, ka šodien tiks iezvanīts zvans kā jaunas lappuses atklāšana Latvijas vēsture,” paziņoja politiķis, kurš arī norādīja, ka ir svarīgi par vienu reizi vairāk piecelties nekā esi kritis.Abu līderu runas vairākkārt pārtrauca aplausi.Pēc A.Šlesera runas, kad sāka runāt reģionālo partiju pārstāvji, klātesošie lielā skaitā izgāja no zāles, to skaits varētu sasniegt vairākus desmitus, taču arī ārpus zāles tajā notiekošo varēja vērot ekrānos.Arī partijas Latgales tautas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mečeslavs Vēveris sāka uzrunu latviski, bet pārgāja uz krievu valodu. Viņš uzskata, ka Latgale esot sadzirdēta un tas notiekot pirmo reizi Latvijas vēsturē. Viņš cer, ka tagad Latgale varēs attīstīties tāpat kā citi reģioni.Galvenās personas pasākumā bija sasēdinātas pie galdiem, kas bija izvietoti aplī. Pasākuma gaitā tika rīkota arī diskusija, taču tā tika organizēta nevis kā jautājumu apspriešana, bet gan, dodot vārdu vienam no pie apaļā galda sēdošajiem. Dažs no viņiem atbildi uz jautājumu sniedza, nolasot to no lapiņas.Jāpiebilst, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons pasākumā nepiedalījās, jo viņš atrodas ārzemēs.Politisko apvienību veido TP, LPP/LC, partijas _Ogres novadam, Latgales tauta, Vienotā Rēzekne_. Partija _Jaunlatvija _vēl tikai lems par pievienošanos, tāpēc ar to tiek parakstīts atsevišķs nodomu protokols par sadarbību.

Jāpiebilst, ka fotogrāfu darbība pasākumā bija visai ierobežota - viņiem tika ierādītas tikai trīs vietas, no kurām tika atļauts bildēt, un pārvietoties varēja tikai starp šīm trim vietām.

(papildināts viss teksts)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL

Andra Šķēles runa

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas