M.Riekstiņš gan atzina, ka Francija nav Baltijas jūras reģiona valsts, tāpēc vispirms ir jānosaka kritēriji, kā Francija var iestāties organizācijā.Savukārt premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka Francijas iniciatīva vērtējama nopietni, jo tās klātbūtne BJVP palielinātu foruma nozīmi. Tomēr šīs valsts statuss organizācijā ir diskutējams jautājums, premjera viedokli darīja zināmu viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. 4. jūnijā Rīgā Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā tika pieņemta deklarācija par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) reformu, kurā definētas organizācijas ilgtermiņa prioritātes - vide, ekonomiskā attīstība, enerģētika, izglītība un kultūra, kā arī civilā drošība un humanitārā dimensija, preses konferencē žurnālistus informēja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).Ar Rīgā notiekošo samitu noslēdzas Latvijas prezidentūra Baltijas juras valstu padomē, kas ilga no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru BJVP pārņems Dānija. Samits pulcē Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas valdību pārstāvjus, piedalās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.
Francija vēlas pievienoties Baltijas jūras valstu padomei
Francija, kuru Baltijas jūras valstu vadītāju samitā pārstāvēja Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žuijē, izteikusi vēlmi kļūt par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalsti, žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Pēc viņa teiktā, Francijas vēlme ņemta vērā un par šo jautājumu Dānijas prezidentūra turpmāk veiks konsultācijas ar pārējām BJVP dalībvalstīm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.