Viņš nekādi nesaprot, kāpēc nevar veikt tik ļoti nepieciešamās valdības strukturālās reformas. M.Gailis, šķiet, pieturas pie tā saucamā Tautas partijas Zalāna plāna, proti, «viņi [pašreizējā valdība ar _Jauno laiku _priekšgalā] pat nevienu ministriju nav likvidējuši, nerunājot par aģentūru desmitiem. Birokrātija jau sen ir pazaudējusi valstisko būtību. Tas ir bērns, kas jau sen ir izmests no vannas kopā ar visu ūdeni», intervijā izteicies M.Gailis.Bijušais valdības vadītājs, kas arī pārdzīvoja _Bankas Baltija_ krīzi pagājušā gadsimta 90.gados, intervijā daudz kritizē pašreizējo valdību un situāciju valstī, tomēr ieteikumu, ko darīt, viņam ir maz. M.Gailis norāda, ka, viņaprāt, «valdībā ir pārāk daudz pelēcīgu personību. Godmanis ir personība, neapšaubāmi. Nu, jā, kļūdas pieļāva. Dombrovskim ir pozitīvas īpašības – mierīgs, līdzsvarots, bet vai viņš izskatās pēc valdības vadītāja?» Vienīgais, kam M.Gailis piekrītot praktiski visam, ko saka, ir Andra Šķēles izteikumi. «Jā, tā būtu personība, kura derētu krīzes laikā. Pagaidām valdībā diemžēl ir pārāk daudz pelēcības,» konstatē M.Gailis.Tiesa, viņš bijušajam valdības vadītājam Ivaram Godmanim (LPP/_LC_) tomēr nepiedod, ka tas uzņēmies pārāk lielu vienpersonisku atbildību. It sevišķi netīkams M.Gailim ir skandāls ar bijušā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) izteikumiem _Bloomberg TV_: «Godmanim bija jālūdz, jāpieprasa atkāpties finanšu ministru. (..) Ja tu neesi spējīgs vai negribi tā rīkoties, tad pats arī maksā pilnu cenu. Tāds ir premjera liktenis.»Viņš arī kritizē pārāk lielo birokratizēšanos, kaut vai, runājot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņām: «Ir atgriezies jau piemirstais vecais idiotisms. Kā man saka man grāmatvede – to pieprasa VID un neko nevar darīt.»Protams, šajā intervijā M.Gailis nespēj neatcerēties arī senākus laikus, kad 1995.gadā Latvija piedzīvoja _Bankas Baltija_ krīzi un M.Gaiļa vadītās valdības finanšu ministrs, tagadējais eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs atkāpās no ministra posteņa. «Tolaik un tagad situācija ir līdzīga. _Bankā Baltija_ glabājās pašvaldības nauda. (..) Pat toreizējais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše mums [valdībai] neatklāja visu. Tas pilnībā atklājās Stokholmas šķīrējtiesas procesa laikā,» vaicāts par _Parex _bankas problēmu risinājumu, saka M.Gailis. Arī _Bankas Baltija_ gadījumā notikušā nepilnības un faktu slēpšana, noslēpumainība bijusi līdzīga: «..izrādījās, ka caurums ir 200 miljoni. Turklāt mēs nezinājām, ka labākie kredīti ir cedēti uz Maskavu. Aktīvi jau bija evakuēti no Latvijas. Pēdējā brīdī Lavents [_Bankas Baltija_ īpašnieks] pārskaitīja naudu uz ārzemēm. Cik atceros, 70 vai 60 miljonus, kas arī kļuva par vienu no galvenajiem krimināllietas punktiem,»atceras M.Gailis.Tāpēc, viņaprāt, «_Parex _problēmas vajadzēja sākt risināt daudz agrāk».
Gailis: Šķēles personība derētu krīzes laikā
Vispirms valsts pārvalde «jāpagriež ar seju pret pilsoņiem», otra lieta – Eiropas Savienības regulu ieviešanā «mēs esam kļuvuši svētāki par pašu pāvestu», tā par pašreizējo krīzes laiku trešdien intervijā _Neatkarīgajai Rīta Avīzei _saka ekspremjers, tagad a/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.