Rakstā tiek citēts portāla _nozare.lv_ būvniecības un nekustamā īpašuma eksperts Roberts Kārkliņš, kurš norāda, ka investīcijas Gaismas pilī nevar saukt par ekonomikas sildīšanu. Eksperts arī nepiekrīt kultūras ministres Helēnas Demakovas paustajam viedoklim, ka LNB būvniecība nav jāaptur valsts smagās finansiālās situācijas dēļ.
Lai spriestu par LNB nozīmi, jānošķir divi būtiski jautājumi – ekonomikas sildīšana ar valsts pasūtījumiem un LNB nozīme valsts ekonomikā. Minētos jautājumus analizēšanu šajā rakstā.
Ekonomikas lejupslīdes situācijā, kā tas pašreiz notiek Latvijā, dažos tautsaimniecības sektoros valsts var samazināt ekonomikas lejupslīdes ātrumu ar valsts pasūtījumiem. Valsts pasūtījumi komersantiem daļēji kompensē straujo privātā pasūtījuma samazinājumu, un šādi valsts pasūtījums palīdz aizpildīt neizmantoto kapacitāti un saglabāt ražotnes, darbaspēku, darbinieku privāto patēriņu, izvairīties no maksātnespējas iestāšanās, kā arī turpināt maksāt nodokļus. Eksperts R.Kārkliņš norāda, ka LNB būvniecību nevar uzskatīt par ekonomikas sildīšanu, taču ekonomikas sildīšana sastāv no daudz un dažādiem pasākumiem. Valsts pasūtījums LNB celtniecības gadījumā ir viens no šādiem netiešiem atbalsta pasākumiem ekonomikai. LNB gadījumā tiek saglabātas darba vietas un apgrozījumus ģenerāluzņēmējos būvniecības komersantos RBS Skals, Re&Re un Skonto būve, kā arī virknē citu komersantu, kas minētajiem komersantiem piegādā būvmateriālus (būvkonstrukcijas, betons, metāla izstrādājumi, smilts u.c.) un sniedz pakalpojumus. Attiecīgi minēto komersantu darbinieki saņem algu, ko atkal patērē tautsaimniecībā un nepalielinās bezdarbnieku skaits.
Iepriekšējos gados būvniecības nozare bija visstraujāk augošā tautsaimniecības nozare, kas, apstājoties iesāktajai būvniecības un ievērojami samazinoties jaunu objektu būvniecībai, cieš ļoti būtiskus zaudējumus. Valsts pasūtījums un LNB būvniecības finansēšana palīdz palēnināt lejupslīdi minētajā nozarē. Protams, LNB finansēšana ir tikai viena no valsts darbībām, ar kuru sildīt ekonomiku, taču vismaz viena reāla darbība, kas palīdz daļai nozares komersantu un nodarbināto.
LNB gadījumā Latvijas valstij ievērojami būtiskāki par ekonomikas sildīšanu vien ir ar LNB būvniecību saistītie ekonomikas un finanšu argumenti.
Apskatot ieguvumus Latvijas ekonomikai no LNB, īpaši jāpiemin ietekme uz Latvijas sabiedrības, īpaši studentu un skolēnu izglītības līmeņa pilnveidošanu. Spriežot pēc bibliotēkas plāniem, LNB būs plaši pieejama analogā un digitālā informācija, vairāk nekā 1000 individuālās un grupu apmeklētāju darba vietas, starpbibliotēku vienots informācijas tīkls, kurš ļaus iegūt informāciju no visām 2000 Latvijas bibliotēkām iespējami tuvu lasītāja dzīves vietai. LNB ir ieguldījums centralizētas bibliotēkas sistēmas izveidē un līdz ar to visas sabiedrības izglītības līmenī un izglītības iegūšanas un pieejamības iespējās.
Nākamais arguments ir LNB pienesums Latvijas iedzīvotāju, īpaši inteliģences pašapziņas celšanai. Līdz šim Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā nav moderna un mūsdienīga nacionālā bibliotēka. LNB būs celtne un iestāde, ar kuru latvieši varēs lepoties un pēc ilgiem gadiem tā būs valsts pirmā nozīmīgā investīcija izglītībā un kultūrā. Jāpiemin arī LNB ietekme uz tūrismu un tā saucamo Rīgas vizītkarti. Bieži tūristiem iespaidu par valsti veido kāds konkrēts, iespaidīgs objekts, īpaši, ja tas iekļaujas galvaspilsētas panorāmā. Rīgas un Latvijas gadījumā vizītkarti un panorāmu veidos Gaismas pils. Līdz šim Latvijai trūkst šādi ar kultūru saistīti objekti, kas to būtiski iezīmētu starp citām ES un pasaules pilsētām.
Papildus ekonomikas faktoriem jāapskata arī ar LNB saistītie finanšu faktori.
Daudziem iedzīvotājiem neizpratni rada fakts, ka lielu daļu no LNB telpām aizņems izstāžu, konferenču zāles un ar to saistītais aprīkojums, kas sastāda lielu daļu no LNB kopējām izmaksām. Līdzīga situācija ir arī citu valstu nacionālajās bibliotēkās, un no finanšu viedokļa nav racionālu argumentu, lai neparadzētu LNB iespēju sevi uzturēt no pašu ienākumiem, nevis paredzēt, ka katru gadu valsts budžetam jāapmaksā tās uzturēšana. LNB būs iespējams rīkot liela mēroga konferences, seminārus, izstādes un arī koncertus. No minēto pasākumu rīkošanas LNB varēs finansēt savu darbību, turklāt no šādu pasākumu rīkošanas iegūs arī saistītās tautsaimniecības nozares – konferenču rīkotāji, tūrisma uzņēmumi, viesnīcas, transporta, ēdināšanas un citi komersanti.
Kā rāda pasaules un arī daudzos gadījumos Latvijas pieredze, bieži labās idejas sabojā vai iznīcina nesaimnieciska darbība, kas, protams, iespējams arī LNB gadījumā. Neefektīva un sadārdzināta būvniecība un LNB iekārtošana, nesaimnieciska un neprofesionāla LNB vadība, dažādas liekas un paaugstinās izmaksas var, protams, negatīvi ietekmēt LNB izveidi un LNB piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Taču tie nav argumenti, par to vai šāds svarīgs izglītības, kultūras un ekonomikas attīstības projekts ir nepieciešams, tas drīzāk jautājums ir par kontroli un uzticību pārvaldei, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktivitāti iejaucoties valsts pārvaldes, tai skaitā LNB izveides procesa uzraudzībā. Kā pozitīvs signāls šajā jautājumā jāuztver 2009.gada pirmajā pusgadā Valsts kontroles plānotā LNB būvniecības pārbaude.
Ja LNB būvniecību un izveidi vadīs profesionāli un saimnieciski, tā būs Latvijas Gaismas pils tiešā un pārnestā nozīmē. LNB cels izglītības līmeni Latvijā, palīdzēs tā jau zemajai iedzīvotāju pašapziņai, veidos valsts un Rīgas vizītkarti, piesaistīs ārvalstu tūristus, veicinās uzņēmējdarbības attīstību saistītajās nozarēs, sakārtos bibliotēku sistēmu visā Latvijā un vienlaicīgi, balstoties un finanšu aprēķiniem, būs spējīga sevi atpelnīt. Noslēgumā pievēršoties argumentam, ka šajā brīdī ir arī svarīgākas pozīcijas investīciju veikšanai, gribas vaicāt vai tieši izglītības trūkums lielā mērā nav vainojams pie citu nozaru nesaimnieciskas vadības un to līdzekļu neadekvātas izlietošanas.