"Ja tagad vajadzētu 5000 tonnu iepirkt, mēs nevarētu noslēgt līgumu, jo nemodificētas sojas patlaban biržā [Roterdamā] vispār nav," avīzei teikusi Ķekavas putnkopības direktore Pārsla Dzirne. Pasaules kopražā ĢM sojas daļa patlaban veido vairāk nekā 60%, un šim skaitlim esot tendence pieaugt. Tātad grūtāka pieejamība ir viens, kas Latvijā visvairāk ēstās (putnu un cūkas) gaļas ražotājiem liek teikt, ka bez ĢM organismiem šīm nozarēm nav nākotnes, secinājusi avīze. Otrs aspekts, ko uzsver Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācija, ir cenu atšķirība starp parasto un modificēto soju. P.Dzirne atzīst, ka sadārdzinājums veikalu plauktos sanāktu vismaz 35% (ĢM ēdis broileris patlaban maksā aptuveni divus latus kilogramā, tad "ĢM brīvais" maksātu ap Ls 2,7). Pēc ražotāju teiktā, augstāka cena gremdētu vietējā cāļa konkurētspēju gan pašmāju, gan eksporta tirgos.
Taču Dienas uzrunātie eksperti nepiekrīt, ka bez ģenētiski modificētās barības nav izredžu. "Izaudzēt var, bet sanāks dārgāk un audzētājam nebūs tik ērti," atzinusi Lauksaimniecības universitātes paspārnē esošā Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra zinātniece Īra Irēna Vītiņa. Ķekavas zootehnologs Juris Mežnieks gan oponē, ka kvalitatīvāka olbaltuma avota par soju putniem neesot. "Tādi, kas nelieto? Domāju, ka visi lielie ražotāji lieto modificēto soju," apliecina A.Rozenfelde un norāda, ka Latvija šajā ziņā ir tikai sekotāja pasaules un Eiropas praksei.
Pircējam tirgū alternatīva ir visai minimāla, izpētījusi Diena.
Žurnālistes Ievas Noras Fīreres pētījumu "Gaļa ar "rozīnīti"" lasiet otrdienas laikrakstā Diena