Šis ir Eiropas gads, un ceturtdien Tallinā notika īpaša šim projektam veltīta konference. Igaunija kā viena no projekta popularizācijas vietām izraudzīta somugru dēļ, no gēnu izpētes viedokļa viņi esot interesants materiāls.
Projekta gaitā cilvēka izcelšanās izpētei savākts un laboratorijās salīdzināts līdz šim lielākais cilvēku DNS paraugu skaits — aptuveni 40 tūkstošu savrupi dzīvojošu cilšu pārstāvju ģenetiskais materiāls, taču, samaksājot apmēram 50 latu, savu DNS paraugu analīzēm var nodot jebkurš interesents, pretī saņemot detalizētu savu pirms desmitiem tūkstošiem gadu uz Zemes dzīvojošu senču migrācijas karti.
Zinātnieki cer, ka cilvēku atsaucība būs gana liela un viņiem izdosies ieinteresēt vēl vismaz 60 tūkstošus gēnu donoru, kas būtu pietiekami, lai izveidotu uz gēnu datoranalīzi balstītu līdz šim precīzāko cilvēces migrācijas atlasu. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 40 miljoni ASV dolāru, un datu apstrādi piekritis veikt datorgigants IBM. "Mēs uztveram datu aizsardzības jautājumu ļoti nopietni, turklāt mūsu datubāzē gēnu apstrāde notiek bez piesaistes projekta dalībnieka identitātei," dalībnieku privātuma neaizskaramību sarunā ar Dienu garantē IBM pārstāvis Adžejs Rojuri.
Izzūdošie kā līme
Projekta pamatā ir princips, ka gēni no paaudzes paaudzē pārkopējas, taču gan ģenētisku kļūdu, gan cilvēku sajaukšanās, gan pat klimata pārmaiņu rezultātā cilvēki ieguvuši dažādu ādu krāsu un visu citu, kas tos atšķir. Līdzi mainās un ir atšķirīga arī gēnu saturošā informācija. Salīdzinot arvien jaunus gēnu paraugus ar iepriekšējiem, tajos var izskaitļot sīkas kopīgas pazīmes. Piemēram, nav izslēgts, ka kāda latvieša gēnā ir kas tāds, kas raksturīgs kāda Itālijas reģiona cilvēkiem, līdz ar to ļaujot paredzēt, ka šī latvieša senči kādreiz ir bijuši piederīgi šim reģionam. Tādā veidā tiek noteikts migrācijas ceļš.
Lai izpētītu vēsturiskās pēdas projekta dalībnieku DNS paraugos, zinātnieki lieto jaunākās gēnu analīzes datortehnoloģijas, kas ļaus precīzāk noteikt, kur atrodas cilvēces šūpulis un kā cilvēks no šīs vietas izplatījies visā pasaulē. Atsaucoties uz arheologu, valodnieku un kultūrvēstures pētnieku materiāliem, zināms, ka pirmās cilvēciskās būtnes, iespējams, dzīvojušas tagadējās Etiopijas teritorijā jau pirms 200 tūkstošiem gadu, savukārt gēnu izpēte rāda, ka pirms 60 tūkstošiem gadu cilvēks sāka pamest Āfriku. "Mūsu projekta mērķis nav tikai noteikt vietu, kur dzīvoja pirmie cilvēki. Kad viduslaiku Eiropas lielvalstis sāka ekspansiju visās pasaules malās, cilvēki jau visur bija pa priekšu. Gribam saprast, kā cilvēks aizceļoja uz visattālākajiem Polinēzijas atoliem, Sibīrijas tālēm vai Dienvidameriku," Dienai stāsta gēnu ģeogrāfijas projekta vadītājs, NG pētnieks Spensers Vells.
Pētījumiem vajadzīgos DNS paraugus NG jau sācis ievākt, apbraukājot
mazskaitlīgas un izzūdošas tautas un ciltis no visas pasaules. Pētnieki
centušies izvēlēties tās cilvēku grupas, kuras noteiktā apvidū dzīvo
salīdzinoši ilgi, proti, tūkstošus vai desmitus tūkstošu gadu
dzīvojušas praktiski bez pārceļošanas, tādēļ viņu genofondā var atšķirt
izteikti specifiskus marķierus, kuri var liecināt par piederību šim
reģionam.
Vienkārši un nesāpīgi
"Paberzējot ar kasīkli aiz vaiga, jebkurš var vienkārši un nesāpīgi iegūt savu DNS un iesniegt to laboratorijā," S.Vells iedrošina ikvienu piedalīties projektā, sakot: "Tādējādi dalībnieks ne tikai uzzinās ko vairāk par savu pagātni, bet arī palīdzēs atklāt dažus noslēpumus par cilvēci kā vienu ģimeni."
Projekta dalībniekam būs jāizvēlas, vai tiks izpētīta DNS daļa, kuru bērns no paaudzes paaudzē manto no mātes un kura atklāj, kā migrēja radi pēc mātes līnijas, vai arī tā dēvētā gēna yhromosoma, kas satur informāciju par gēna vīrišķo pagātni.
Viņš gan piebilst, ka daudzu cilvēku antropoloģiskā pēda uz Zemes ir ļoti izteikta, un analīzes to var raksturot detalizētāk, bet ciltskoks var būt arī mazāk sazarots, līdz ar to gēnu izpētē iegūtie dati var sagādāt vilšanos ar savu kompaktumu.