Diena jau rakstīja, ka VM vairākas darba grupas, lai pētītu, kā uzlabot ģimenes ārstu darbu, tika izveidotas gada sākumā pēc tam, kad ģimenes ārsti piedraudēja ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru neslēgt līgumus un pieļāva iespēju strādāt privāti. Šonedēļ darba grupu paveiktais tika vērtēts valdībā. Būtiskākais, ko tās piedāvā, ir atvieglojumi dažādu pārskatu aizpildīšanā. Lai pacienti pēc iespējas vieglāk nokļūtu pie dažādiem speciālistiem uz izmeklēšanām un konsultācijām, vairs nebūs vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. "Tas noteikti kaut ko mainīs, taču tā jau nav būtība," saka S.Veide. Viņas vadītā asociācija aprēķinājusi, ka pašreizējie ģimenes ārsta prakses vidējie ienākumi mēnesī ir Ls 2500, ko veido valsts atvēlētā nauda un ieņēmumi par maksas pakalpojumiem. Bet tas esot aptuveni 60% no tā, ko praksei vajadzētu saņemt. Tas nozīmē — lai ģimenes ārsti būtu apmierināti, valsts budžetā jāatrod papildu 13 miljoni latu.
Ģimenes ārsti apsver iespēju strādāt privāti
Pagājis pusgads, kopš ģimenes ārsti satrauca sabiedrību ar ieceri strādāt privāti un par vīzīti iekasēt 10—15 latu. Tagad Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide atkal sāk runāt par iespēju "sākt strādāt pa tirgus cenām", jo Veselības ministrija (VM) nav piešķīrusi ģimenes ārstu prasīto papildu finansējumu, bet piedāvā samazināt rakstīto pārskatu un nosūtījumu skaitu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.