“Beidzās akcijas, pavasara atlaides, un redzam 4,8% [pieaugumu] vienā mēnesī. Es domāju, ka tas kaut kādā veidā ir saistīts ar tirgotājiem un apģērbu un apavu ražotājiem. Man ir jābrīdina: apavi un apģērbi nav pirmās nepieciešamības preces, ja salīdzina ar pārtiku, elektrību un siltumu. Un ka tik neiznāk tā, kā tas bija ar piena cenām. Tas atsitiens pēc tam būs tāds, ka, ceļot cenas mēnesī par 4,8%, ieraudzīs pretēju efektu. Ieraudzīs to, ka apgrozījums krīt.” Viņš norādīja, ka uzņēmēji vairs nevar pretendēt uz cenu pieaugumu un apgrozījuma palielinājumu, jo cilvēki vairs nepirks tik daudz. Otrs fakts, ko premjers novērtēja kā paradoksālu, ir cenu kāpums atpūtas un kultūras jomā, kur tās mēnesī pieaugušas virs vidējā. “Tā ir samērā unikāla parādība, jo ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cenas biļetēm ir pieaugušas, un tas ir dīvaini, jo arī šie nav pirmās rokas izdevumi.” Arī šīs jomas pārstāvju vietā I.Godmanis uzmanīgi skatītos, ceļot cenas. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka, ceļot virs vidējā cenas tādām precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces, ir risks ieraudzīt pilnīgi pretēju efektu apgrozījumā. I.Godmanis norādīja, ka aprīlī inflācijas skaitlī būs redzams elektrības sadārdzinājums, savukārt gāzes cenu kāpums būšot jūtams nākamās apkures sezonas sākumā.
Nākamnedēļ otrdien valdības sēdē plānots vērtēt, kāds iespaids uz budžetu bija pretinflācijas plāna pasākumiem un vai nav jāmaina kāds no savulaik ieviestajiem pasākumiem.