Kā vērtē S.Karakolids, dažas slimnīcas Latvijā ir ļoti vecas, pat simt gadu vecas, taču tā, viņaprāt, nav problēma. Arī Grieķijā ir gan vecas, gan jaunas slimnīcas, taču nereti pacienti izvēlas ārstēties tieši vecajās slimnīcās, jo ārsti tur ir labāki. Viņa iespaidi par redzēto Latvijas visās trijās universitātes slimnīcās un Liepājas reģionālajā slimnīcā kopumā esot ļoti labi. Darbs esot labi organizēts, iekārtas esot ļoti modernas, tāpat viņš slavē teicami organizēto pacientu datu sistēmu. "Mēs tagad organizējam pacientu datu sistēmu, taču esam vairākus gadus aiz jums. Ja ārstam vajadzīgi kāda pacienta laboratorijas analīžu rezultāti, man jādodas lejā uz laboratoriju ņemt papīrus, jādodas atpakaļ augšā, te var datorā paskatīties piecās sekundēs," viņš saka. Viņš ļoti brīnoties, kā tik mazs personāls tik daudz un tik labi var paveikt, taču neuzskata, ka adekvāti ir strādāt tik ilgas stundas, pat diennakti. "Ir jāstrādā astoņas stundas un sešpadsmit stundas jāatpūšas. Eiropas Savienībā tas ir noteikts ar normatīvu," saka medbrālis.
Latvijas slimnīcās viņš neesot saticis nevienu medbrāli, tikmēr Grieķijā ap 30% ir tieši vīrieši, viņi ir gan stiprāki, gan tas ir ekonomiski izdevīgi - sievietes paliek stāvoklī, pusotru gadu tad nestrādā. Tāpat medbrāļi vienmēr var atrast darbu un par saņemto naudu var nodrošināt sev samērā labu dzīves kvalitāti. Mēnesī alga esot ap 1100 eiro.
Viņš gan saskata arī "sliktās lietas" Latvijas slimnīcās.
Visu Lauras Dzērves rakstu "Vairs neteikšu, ka daudz darba!" lasiet pirmdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.