Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.
Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.
Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.
Apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.
Apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins neizslēdz iespēju, ka vairākums SC deputātu varētu parakstīties par referenduma procedūras rīkošanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu, ja "reālajā dzīvē pastāvēs" citu partiju deputātu nepieciešamie paraksti.
Frakcijas vadītāja vietnieks gan nevar droši teikt par katru 31 frakcijas deputātu, ka viņi būs gatavi parakstīties.
"Saskaņas centrs par šo jautājumu spriedīs un lems atsevišķi nākamnedēļ," skaidroja Agešins, uzsverot, ka nākamnedēļ ir jāgūst pārliecība, ka ir konkrēti deputāti ārpus SC, kuri ir gatavi parakstīties un kas tie ir par deputātiem. Būtu jābūt gatavam konkrētam vēstules tekstam, par kuru SC arī vēl nav spriedis.
Viņš akcentēja, ka pašlaik uz pieprasījuma ir tikai viens paraksts - deputātes Grigules (ZZS), kura nav atklājusi pārējo iespējamo parakstītāju vārdus. Izņēmuma gadījumā SC savu lēmumu varētu pieņemt pirmdien, taču vispirms par to jāapspriežas frakcijā, kuras sēdes parasti notiek trešdienās.
Agešins skaidroja, ka vispirms arī ir jāsagaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmējinstitūciju pirmdien pieņemtie lēmumi.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu "Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. (..)".
Providus pētniece Dace Akule savā rakstā politika.lv pieļāvusi teorētisku iespēju, ka referendums par eiro ieviešanas termiņu ir iespējams tikai tad, ja to rosinātu vismaz 50 Saeimas deputāti, uzskatot, ka eiro ieviešana radītu būtiskas izmaiņas Latvijas dalības Eiropas Savienībā nosacījumos. Tādējādi tas, iespējams, varētu atbilst Satversmes 68.panta prasībām.
Ja prezidents, atsaucoties uz Satversmes 68.pantu vai izmatojot citus juridiskus argumentus, noraidīs 34 deputātu iniciatīvu, tad Grigule ir apņēmusies Bērziņa lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Ja arī ST lems deputātiem nelabvēlīgi, tad deputāte vākšot 30 000 iedzīvotāju parakstu referenduma organizēšanai.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu "Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. (..)".
Savukārt Satversmes 68.pants cita starpā nosaka, ka "Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā."
Kā ziņots, Saeima 31.janvārī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Eiro ieviešanas likumu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.
(ziņa papildināta ar Agešina viedokli)