Tuvāk jaunām eiro banknotēm

Nākamajā nedēļā, pirmdien, noslēgsies laiks, kad dizaineri no Eiropas Savienības (ES) var iesniegt savus pieteikumus jauno eiro banknošu izstrādei. No sākotnēji Eiropas Centrālās bankas (ECB) atlasītajiem septiņiem motīviem (Dabā atspoguļotās Eiropas vērtības; Eiropas kultūra; Jums pieder nākotne; Mūsu Eiropa, mēs paši; Putni – brīvi, dzīvespriecīgi un iedvesmojoši; Rokas – kopā ceļam Eiropu; Upes – Eiropas dzīvības āderes) finiša taisnē nonākuši divi nedaudz modificētā veidā – Eiropas kultūra un Upes un putni. Pēc tam izvēlētajiem dizaineriem apmēram piecu mēnešu laikā būs iespēja iesniegt savus eiro banknošu dizainus. Mērķis ir izvēlēties līdz 40 dizaineriem (20 katrai tēmai). Savukārt dizaina konkursa žūrija, kur Latviju pārstāv arhitekte Ieva Zībārte, tālāk virzīs līdz pieciem dizaina variantiem par katru tēmu.

Eiropas kultūras dizaina variantā eiro banknošu aversu rotātu Marija Kallasa (pieci eiro), Ludvigs van Bēthovens (10 eiro), Marija Kirī, dzimusi Sklodovska (20 eiro), Migels de Servantess Saavedra (50 eiro), Leonardo da Vinči (100 eiro) un Berta fon Zutnere (200 eiro). No reversa variantiem latviešiem vistuvākā varētu būtu tēma par Dziesmu svētkiem, kuros uzstājas bērnu un jauniešu koris. Tā atrastos 10 eiro reversā, otrpus L. van Bēthovenam. Savukārt upju un putnu tēma aversā atspoguļotu kalnu avotu un klinšložņu (pieci eiro), ūdenskritumu un zivju dzenīti (10 eiro), upes ieleju un bišu dzeņu koloniju (20 eiro), upes līkločus un balto stārķi (50 eiro), upes grīvu un avozetu (100 eiro), jūras ainavu un sullu (200 eiro). Reversā būtu attēlotas dažādas Eiropas Savienības iestādes, piemēram, Eiropas Parlaments, ES Tiesa, Eiropas Revīzijas palāta u.c.

Jau domstarpības

Potenciālā 20 eiro banknote no Eiropas kultūras tēmas saasinājusi Francijas un Polijas ilgstošās domstarpības par Nobela prēmijas ieguvušās zinātnieces M. Kirī (dz. Sklodovska) mantojumu. Dzimusi Varšavā, M. Kirī vēlāk pārcēlās uz dzīvi Francijā, kur kļuva par pirmo sievieti, kas saņēmusi Nobela prēmiju. 1903. gadā viņa kopā ar vīru Pjēru Kirī saņēma apbalvojumu fizikā. Turklāt zinātniece pēc astoņiem gadiem saņēma arī Nobela prēmiju ķīmijā, padarot viņu par vienīgo cilvēku, kas ieguvis Nobela prēmiju divās atsevišķās zinātnes jomās.