Grozījumi pensiju likumā — riskants darījums

Nauda valstī tiek izlaupīta milzīgos apmēros - miljardos kopā. Ja REFERENDUMĀ par pensiju likumu tauta nobalsos, mafijai valstī būs grūtāki laiki- tā pazaudēs daudz vēlētāju un būs jāpārtrauc, pareizāk, krasi jāsamazina valsts izlaupīšna un tas ir "bīstami" mafijas pastāvēšanai. Saaināsies savstarpējā mafiozu cīņa, būs jāstrādā, bet ja nejēgs, pazaudēs varu. Un REFERENDUMS par pensiju likumu ir MAFIJAS GALA SĀKUMS UN ja tautai to neiskaidrosim, nepārliecināsim, tad mēs nekas neesam. Izteikumi, ka mēs neko nedarīsim aģitācijai ir NODEVĪBA, esam tautas mānītāji. Pensiju likuma grozījumi ir pirmais solis par cīņu pret mafiju - tas ir galvenais mēķis, protams, arī liela daļa saņems lielāku pensiju, diemžēl, ne visi. Nākamais periods, kā Aigars ŠTOKENBERGS teica - būs invalīdi, skolotāji, pensionāri medicīnas darbinieki, daudzbērnu ģimenes. Nevar uzreiz, tūlīt visiem. Atbalsti referendumu un tu tiksi turpmāk izcirtis ceļu uz savu labklājību. Izmanto šo demokrātijas paraugu - REFERENDUMU!

Raita laikam nezina, ka sociālais budžets un pašvaldību palīdzība tiek izlaupīta tāpat kā visur citur, kur plūst nauda, ka tā ir netaisnīga. Piemēram, dzīvokļu jomā sociālās palīdzības budžetu izlaupa namīpasšnieku apetītes apmiernāšanai, nevis īrniekiem. Un visa tā izmaksa Ls 10 000 + 3000 katram ģimenes loceklim tiek maksāta namīpašniekam, nevis īrniekam, par to, ka īrnieks atstāj vienu māju un pāriet pie cita saimnieka dzīvot, kurš saņem no pašvaldības paaugstinātu īres maksu. Tā faktiski ir kriminālā "palīdzība". Jādod lielāka pensija un nekultivēt parazītisko sociālo ubagošanu, pazemošanos. Sociālo naudu labāk novirzīt pašvaldības ĪRES māju būvniecībai. Saimnieki, kuri paši ir pašvaldību varas aparātos, to neļauj. Karnīte nav lasījusi LU pētījumu - Sociālā atstumtība un sociālā iekļaušana: situācijas izvērtējums Latvijā, lai kļūtu pensiju lietā gudrāka. Vai viņa ir izlasījusi pensiju likumu kopumā un sapratusi, ka tas nav likums, bet MURGS, kuru neprot atšifrēt neviens jurists, pensiju aprēķināt arī neviens nevar pats pēc formulām. Karnītei nav ko kritizēt Štokenbergu. Ar pārmetumiem tālu netiksim. Mēs katrs kaut kur pieļāvām kļūdas vai nepilnīgu attieksmi zināmos apstākļos. Bet tas ir fakts, ka valsti visus šos gadus pārvalda nejēgas, nodevēji (par Abreni u.c.)

Pietiek pensionārus mērdēt badā, līdzekļi ir, bet tie nav jāņem no sociālā budžeta.

Grūti būtu saprast, ja pēc 50 gadu ekonomikas graušanas Latvija pēc iestāšanās ES var uzreiz visās nozarēs varētu samaksāt pietiekamas algas un valsts pamatbudžetā neradītu milzīgu deficītu.

Pieņemu, ka tas par to "sociālā budžeta līdzekļu prettiesisku - bez kādiem papildus nosacījumiem par paņemtās naudas atdošanas termiņu un procentu atmaksu un novirzīšanu vajadzīgajā virzienā" ir viekārši nezināšanas auglis. Bey par to apzināto kaitniecību - tie tādi kā Staļina laika murgi. Vai tik neesat "piestrādājis" par stukaču?

Pirms rakstīt un spriest par " riskanto darījumu" būtu vēlams atcerēties kā tika deldēts sociālā budžetā mākslīgi radītais deficīts - nebūt ne kā pamatbudžeta deficīts tagad, kad sociālā budžeta līdzekļi prettiesiski un bez kādiem papildus nosacījumiem par paņemtās naudas atdošanas termiņu un procentu atmaksu tiek " novirzīti" vajadzīgajā virzienā. Toreiz deficīta segšanai tika ņemti aizņēmumi ar nebūt ne "atvieglotiem" atdošanas nosacījumiem. Nav šaubu, ka šāds darījums aizdevējiem ( kas tie tādi devēji un kas prasītāji un kā viņus sauca - derētu atcerēties?) bija labi izplānots "gardu gardais kumosiņš ....". Tas, tā sacīt, iesākumam. Bet turpinājumā varētu (gan rakstošajiem, gan praktizējošajiem ekonomistiem, gan iepriekšējo un arī patreiz darbojošai valdībām) uzdot jautājumus - kā un kam vērtēt tādu izpildvaru, kas savas neprofesionalitātes vai varbūt pat apzinātas kaitniecības vadīti pat " trekno gadu laikā" iemanās valsts pamatbudžetā radīt milzīgu - simtiem miljonu latu lielu deficītu? vai šajā gadījumā " pietiek" tikai ar t.s. "politisko atbildību", jeb būtu jārunā arī par kriminālo? kad no valsts pamatbudžeta sociālajam budžetam (pensionāriem) tiks atdoti nodokļu maksātāju sūri un grūti krātie lati? Turpmākos jautājumus varat izvēlēties paši - to ir pietiekami daudz - un pie reizes padomāt - ko , kad un kā darīt lai savā valstī šādas cūcības nenotiktu?!

Aiz visas šīs trepalogijas aizmirstas apstaklis , ka sociālais fonds nav veidots ierēdņu uzturēšanai, kā tas ir šodien.

karnite kartigi pastradajusi!

Tēze, ka valdība Sociālo budžetu izmanto Pamatbudžeta papildināšanai nav pamatota.

Paldies Karnītei.

Turklāt, Sistēma ietver arī ļoti būtisku ārējo netaisnīguma elementu: personām ar legāli maksātiem nodokļiem no algām, kas ievērojami pārsniedz vidējo iemaksu algu valstī, nebūs iespējams nopelnīt lielāku pensiju, par minimālo. Tas nozīmē, ka Latvijā faktiski tiek ieviests vienots pensijas pabalsts ar stāža koeficientu, un iespēju ļoti lielas iemaksu algas gadījumā saņemt pensija, kas aprēķināta pēc iemaksu algas. Pēc personas iemaksu algas aprēķinātās pensijas pārsniegs minimālo pensiju, tikai gadījumos, kad nodokļi rēķināti no iemaksu algas, kas pārsniedz šādus lielumus: 1. personām ar 10 gadu stāžu - Ls 1215 (ja SNP ir 60 – tad Ls 1620); 2. personām ar 20 gadu stāžu, un Ls 608 (ja SNP ir 60 – Ls 810); 3. personām ar 21 gadu stāžu - Ls 675 (ja SNP ir 60 – tad Ls 900); 4. personām ar 30 gadu stāžu, un Ls 473 (ja SNP ir 60 – Ls 630); 5. personām ar 31 gadu stāžu - Ls 523 (ja SNP ir 60 – tad Ls 697); 6. personām ar 40 gadu stāžu, un Ls 405 (ja SNP ir 60 – Ls 540); 7. personām ar 41 gadu stāžu - Ls 445 (ja SNP ir 60 – tad Ls 593); 8. personām ar 50 gadu stāžu, un Ls 365 (ja SNP ir 60 – Ls 486). Visos pārējos gadījumos persona ar savām iemaksām nevarēs nodrošināt pietiekamu pensiju kapitāla uzkrājumu, lai nodrošinātu sev pensiju minimālajā lielumā un pensija tiks izmaksāta no līdzekļiem, kas nav nosegti ar iemaksām. Pieaugot šādu saņēmēju skaitam un izmaksājamo summu lielumam, sistēma nevar atjaunoties un agrākā vai vēlākā nākotnē sistēma bankrotē. Sistēmas bankrota brīdi šobrīd nevar precīzi modelēt, jo nav zināms, kā mainīsies nodokļu maksātāju attieksme. Pastāv ievērojams risks, ka maksātāji, redzot, ka ar savām iemaksām vairs nevar ietekmēt pensijas lielumu, kā arī redzot, ka vislielāko „atdevi” no iemaksām pensiju sistēmā saņem minimālā stāža un minimālo iemaksu pensionāri, arvien vairāk zaudēs motivāciju maksāt OSA iemaksas.

Piedāvātā sistēma ietver divus iekšējā netaisnīguma elementus (jau minēti 2 sadaļās): 1. Minimālās pensijas noteikšana par stāža desmitgadēm, kas nonivelē personu darbmūžu, nodrošinot vienādu minimālo pensiju, piemēram, personām ar 10 un 20 gadu stāžu, personām ar 21 un 30 gadu stāžu utt. 2. Neadekvātu koeficientu noteikšana minimālajām pensijām, kas dod ievērojamas priekšrocības personām ar mazu stāžu un mazām iemaksām (relatīvās izmaksas no pensiju budžeta par katru nostrādāto gadu personām ar 10 gadu stāžu līdz 3,1 reizēm pārsniedz izmaksas par katru nostrādāto gadu personām ar lielu (piemēram, 50 gadu) stāžu. Atšķirībā no esošās sistēmas, šie netaisnīguma elementi materiālā izteiksmē ir daudz iespaidīgāki, turklāt, tos nevar izkompensēt pēc iemaksu algas aprēķinātās pensijas. Ja piemēro šo modeli, tad jārēķinās, ka personām ar 10 un 20 gadu stāžu gandrīz visos gadījumos (izņemot gadījumus, kad personas vidējā iemaksu alga ir ļoti augsta) būs pilnīgi vienādas pensijas, tāpat arī personām ar 21 un 30 gadu stāžu utt. Tāpat ir jārēķinās, ka personām par 50 gadu stāžu būs tikai pusotru reizi lielāka pensija, nekā personām ar 10 gadu stāžu.

1. Pensijas lielumu nosaka konkrētās personas uzkrātais pensijas kapitāls (ko veido personas apdrošināšanas stāžs un vidējā iemaksu alga apdrošināšanas laikā). 2. Ja pensijas saņemšanas priekšnoteikums ir 10 gadu apdrošināšanas stāžs un sagaidāmais pensijas saņemšanas laiks ir 18 gadu (1,8 reizes lielāks), tad esošās sistēmas ietvaros persona teorētiski var nodrošināt pilnu iztikas minimumu pie nosacījuma, ja personai ir ļoti liela vidējā iemaksu alga (ko var noteikt pēc formulas AieVid ≥ IztMin x 1,8 : 0,2 kur: AieVid personas vidējā iemaksu alga apdrošināšanas periodā; IztMin - iztikas minimums pensijas saņemšanas periodā; Koeficients 0,2 - pensijas kapitālam novirzītā iemaksu algas daļa; Koeficients 1,8 – minimālā apdrošināšanas stāža (10 gadu) un sagaidāmā pensijas saņemšanas laika (18 gadu) attiecība. 3. Ja pieņemam, ka iztikas minimums ir Ls 150 mēnesī, tad, lai “nopelnītu” šāda līmeņa pensiju, personas vidējai iemaksu algai 10 gadu apdrošināšanas periodā jābūt Ls 1350 mēnesī. Ja apdrošināšanas periods ir attiecīgi 20 gadu, tad vidējai iemaksu algai jābūt Ls 675, ja 30 gadu – Ls 450, ja 40 gadu – Ls 337, bet ja 50 gadu – Ls 270 mēnesī. 4. Ja personas uzkrātais pensijas kapitāls ir mazāks par nepieciešamo (piemēram, minimālais apdrošināšanas stāžs un no minimālās algas maksāts nodoklis), tad vienīgā iespēja nodrošināt personai lielāku minimālo pensiju ir izmaksāt to uz citu maksātāju rēķina (solidaritāte, starp personām ar lielu kapitālu, un personām ar mazu kapitālu). Šāda veida solidaritāte gadījumos, kad uzkrātā kapitāla lielums ir atkarīgs no personas gribas, lielā mērā ir nepamatota un nonāk pretrunā ar kapitāla uzkrāšanas sistēmas būtību.

Veselais, Pensionārs-invalīds, 26.03.2008 09:49 Ir tāda interesanta nianse, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pēc 2012.gada darbaspēka tirgū ienāks divreiz mazāk strādājošo, nekā šogad. Bet pensionēsies tikpat daudz. Tātad, strauji mainīsies strādājošo un pensionāru skaita attiecība. Ja uz to brīdi nebūs pensiju budžeta uzkrājuma, pensiju sistēma sabruks. Otra nianse ir tāda, ka šogad saskaņā ar likumu tika dubultots 2.pensiju līmenim paredzētais atskaitījums, līdz ar to 1.līmeņa uzkrājums jau šogad krietni vien sadils.

Problēmas, kas radīsies mehāniski palielinot minimālo pensiju: 1.Ja nepaceļ visu kaskādi (ceļot minimālo, ar tādu pašu koeficientu neceļ līdzi visas pārējās), nonivelējas (kļūst vienādas) pensijas personām ar mazu (piemēram, 10 gadu) un personām ar lielu (piemēram, 30 un vairāk gadu) stāžu. Līdz ar to gandrīz pielnībā zaudē jēgu jaunā likuma iecerētā filozofija: ilgāk strādāju, maksāju lielāku nodokli, saņemu lielāku pensiju; Ja grib pacelt visu kaskādi, ir jāceļ obligāto maksājumu lielums, ko patiesībā nevar izdarīt vismaz 2 iemeslu dēļ: valsts var zaudēt konkurences spēju starpvalstu darba tirgū; Lafēra efekts var pilnībā sagraut pensiju budžetu; Ja paceļ visu kaskādi, neceļot obligāto maksājumu lielumu, pensiju budžets sabrūk pavisam īsā termiņā un būsim spiesti atgriezties pie 1993.gada pensiju-pabalstu sistēmas; Ja paceļ tikai minimālo pensiju, pensiju budžets sabrūk nedaudz ilgākā termiņā un arī te ir vismaz 2 iemesli: 1.punktā minētais fenomens, ka personas zaudē jēgu vairāk strādāt un maksāt lielāku nodokli; Otrs moments - pēc 2012.gada darba tirgū iemāks 2 reizes mazāk jauno strādājošo, nekā šobrīd, bet pensionēsies tikpat daudz personu.