Novadu karti, pret kuras pieņemšanu iestājas valdībā pārstāvētā Zaļo un
Zemnieku savienība, kā arī Pilsoniskā savienība, Saeima šonedēļ tomēr varētu
pieņemt. Par to varētu nobalsot opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura
deputāts Jānis Tutins nesen partijas kongresā sacīja: "Sociāli
ekonomiskā situācija gadsimtu gaitā Latvijā ir mainījusies un
administratīvās robežas vairs nevajadzētu veidot ap senlatviešu
pilskalniem un vācu bruņinieku ordeņa pilsdrupām. Attālumus, kurus vēl
nesenā pagātnē cilvēki pārvarēja vairākās dienās, šodien ir iespējams
veikt dažās stundās." Viņš uzskata, ka ne jau pašvaldību reforma ir
iztukšojusi laukus, bet gan tās novilcināšana, sīko pagastiņu nespēja
attīstīties un piedāvāt iedzīvotājiem kādu perspektīvu.
Jaunā laika balsis varētu dalīties, jo daļa šīs partijas deputātu
neredz iespēju atbalstīt reformu, bet, cituprāt, tā ir jāpabeidz, lai
arī nav pārliecības, ka izdosies sasniegt reformas mērķi — uzlabot
pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pašvaldību konkurētspēju un radīt
apstākļus, lai strauji uzlabotos infrastruktūra, Dienai sacīja Artis
Kampars, kurš pats varētu balsot par likuma pieņemšanu. Taču arī viņam
ir bažas — ja jauno novadu rīcībā būs proporcionāli mazāk naudas nekā
līdz šim, tas var izraisīt pašvaldību neapmierinātību. Novadu karti
Saeimai būs jāpieņem laikā, kad valdība jau ir paziņojusi par
Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumu arī pašvaldībām nākamajā gadā
būtiski samazināt savus izdevumus.
Par Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas piedāvājumu apstiprināt novadu karti ar 109
novadiem un deviņām lielajām pilsētas Saeima plāno balsot ceturtdien. Līdz ar šā likuma izsludināšanu
spēku zaudēs 1998.gadā pieņemtais un 2005.gadā grozītais Administratīvi
teritoriālās reformas likums, kā arī 2007.gada 4.septembrī valdībā
apstiprinātā novadu karte. Tās pieņemšanu Satversmes tiesā
apstrīdējušas vairāk nekā 30 pašvaldību. Ja šie tiesiski normatīvie
akti zaudē spēku, Satversmes tiesa var lemt, vai izbeigt tiesvedību.
Dzīve jaunajos novados atsauksies uz partiju izredzēm nākamajās Saeimas
vēlēšanās, uzskata ZZS frakcijas vadītājs
Augusts Brigmanis. Viņa vadītais politiskais spēks ir izrādījis lielāko
pretestību pašvaldību apvienošanai novados pret to gribu. Taču pēc
novadu izveidošanas ZZS ir noskaņota spēkoties ar rajonu pilsētās
ietekmīgāko Tautas partiju, lai Latvijas karte vairs nebūtu tik oranža.
Šo abu partiju sāncensības ēnā ir palikusi LPP/LC, kas aktīvi papildina
savas rindas ar pašvaldību vadītājiem, kuri līdz šim nav bijuši
partijās, jo daudzviet pagastu vēlēšanās varēja startēt no vēlēšanu
apvienībām. Šīs būs pirmās vēlēšanas, kad lielākajā daļā pašvaldību būs
nepieciešami partiju saraksti, jo tajās būs vairāk nekā 5000
iedzīvotāju. Lielākās bažas līdz šim izskanējušas par to, ka novadu
domi veidos deputāti no pilsētas, kurās ir lielāks vēlētāju skaits, un
tām nebūs saistošas lauku intereses.
[Žurnālistes Ināras Egles rakstus "Jaunais Lavijas dalījums pārvar pēdējos šķēršļus" un "Paredz politiskās ietekmes pārdali" lasiet laikrakstā "Diena"!]