Iebilst pret TM virzīto ģimenes definīciju Kriminālprocesa likumā

gada augustā Tieslietu ministrijas Saeimā iesniegtā jēdziena „ģimene” definīciju grozījumiem Kriminālprocesa likumā, _Dienu _informēja resursu centra sievietēm "Marta" pārstāvis Juris Dilba.2005.gada oktobrī, kad spēkā stājās jaunais Kriminālprocesa likums, tajā tika iekļauta norma, ka par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē, tiek uzsākts publiskās apsūdzības kriminālprocess (policija veic izmeklēšanu un prokuratūra izvirza apsūdzību). Ja nodarījums nav saistīts ar vardarbību ģimenē, tad cietušajam ir jāīsteno privātās apsūdzības process, pašam vēršoties tiesā un izvirzot apsūdzību. Šādas normas iekļaušanai Kriminālprocesa likumā vajadzēja nodrošināt ģimenes vardarbībā cietušo upuru (pārsvarā sieviešu) aizsardzību, jo ģimenes vardarbībā visbiežāk tiek gūti tieši viegli miesas bojājumi. Bet ņemot vērā to, ka vardarbība ģimenē Kriminālprocesa likumā nav definēta, veidojās ļoti dažāda policijas, prokuratūras un tiesu prakse kriminālprocesos par vardarbību ģimenē, konstatējusi "Marta". Šī iemesla dēļ bieži publiskās apsūdzības kriminālprocesi netika uzsākti un vardarbības ģimenē upuri nesaņēma valsts aizsardzību (visbiežākais kriminālprocesa neuzsākšanas iemesls bija, ka faktiskā kopdzīve nav uzskatāma par ģimeni vai ka kopdzīve ir pārtraukta). Ņemot vērā minētās problēmas, dažādās publiskajās diskusijās NVO, kas sniedz pakalpojumus ģimenes vardarbībā cietušiem upuriem, uzsvēra nepieciešamību definēt vardarbību ģimenē krimināltiesības, lai veidotos vienota tiesībsargājošo institūciju prakse un ikviens vardarbības ģimenē upuris saņemtu valsts aizsardzību. 2008.gada augustā tieslietu ministrs G.Bērziņš iesniedza Saeimā priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā uz trešo lasījumu, cita starpā iekļaujot likumā "ģimenes" definīciju. Grozījumi paredz, ka ar jēdzienu ģimene izprot "laulātos, radniecībā esošas personas pirmajā un otrajā pakāpē, kā arī personas, kas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība”. J. Dilba norāda, ka tieslietu ministra piedāvātā „ģimenes” definīcija liegs daudziem ģimenes vardarbības upuriem saņemt valsts aizsardzību, jo vardarbība ģimenē netiks attiecināta uz tiem gadījumiem, kad upuris un varmāka vairs nedzīvo kopā vai ir šķirta laulība, bet varmāka joprojām turpina fiziski iespaidot upuri.Profesionāļi un eksperti, tiekoties 2008. gada decembrī Resursu centra sievietēm „Marta” un Nīderlandes Karalistes vēstniecības Cilvēktiesību fonda rīkotajā diskusijā par sadarbību pret vardarbību ģimenē vienojās par nepieciešamību sagatavot un iesniegt Saeimā kopīgu jēdziena „ģimene” definīciju, lai varētu piemērot vienveidīgu praksi upuru aizsardzībai.