No stabilās izdevumu griešanas pagurušie iedzīvotāji jau sen ilgojas ieraudzīt jaunas darba vietas un, ja ne arī savas reālās pirktspējas strauju pieaugumu, tad vismaz ne samazinājumu. Tādēļ diezin vai ļaudis ļoti pārdzīvos, ja valdību vairs nevadīs cilvēks, kuram nav redzējuma par tautsaimniecības attīstību, vai arī nespējīgs saprotamā valodā līdzpilsoņiem to atklāt.
Varas nomaiņai sekojošā ZZS saimniekošana kombinācijā ar Saskaņas centra šeptēšanos jaunas aktivitātes gan radītu, taču nez vai pēc neilga laika nebeigtos ar pamatotu prasību darboņus triekt ratā. Zaļzemnieku stila ne kompetentāko, bet pietuvinātāko, kā arī māsīcu un meitu iecelšana amatos papildinājumā ar saskaņiešu atbalstu partijām mazāk kaitīgajiem kandidātiem dažādos augstos amatos būtu visai nožēlojama atgriešanās pie trekno gadu augstprātīgās savtīgo interešu politikas. Tā kā Latvijas iedzīvotāji no tā visa nebūtu patiesā labuma guvēji, tad pat lielākais kretīns, ko Saeimas vairākums varētu gribēt par prezidentu, nespētu garantēt viņu krēslu stabilitāti.
Ja nu Ministru prezidents nopietni domā nostrādāt visus četrus šīs Saeimas gadus, viņam līdz ar Vienotību steigšus jāpaskatās spogulī. Visupirms jau tur redzamais attēls daudzkāršojas. Bet ja viena redzējuma nav pat apvienības iekšienē, tad stabila stagnēšana arī valdībā būs neizbēgama līdz pat tās krišanai. Cerams, ka Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas sniegums, kura pārņem apvienības vadību, pēc satura nebūs tikpat necils un to nevajadzēs kompensēt ar tikpat teatrālu godināšanu kā vakar Dailē vienam no ķēdes vājajiem posmiem - ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim.
Vienotībai, ja vien tā vēlas izveidoties par saliedētu varas partiju, jānāk klajā ar «vienkāršajam cilvēkam» nolasāmu vēstījumu par to, kā tad stabilitāti beidzot nomainīs attīstība. Koķetēšana ar Saskaņas centru par tā iespējamo ņemšanu valdībā ir tikai vīģes lapa, ar ko piesegt ideju trūkumu. Vienotībai ir jāpārvar paniskās bailes no iekšējās konkurences, jo ekonomikas izaugsmi atjaunojošas idejas ieviest spējīgu cilvēku Latvijā netrūkst. Āboltiņas kundzei šī ziņa ir saprotamā veidā jānodod gan premjeram, gan apvienībai. Jo tikai skaidras vīzijas gadījumā Dombrovska kungam būs iespēja prasīt to Vienotības un ZZS ministru nomaiņu, kas strukturālās reformas, par ko grasās spriest Reformu vadības grupa, nespēs vai negribēs veikt.