Ieva Vītola par sevi

Sauc sevi par absolūtu teorijas cilvēku, lai gan pazinēji sacīs, ka Ieva teoriju lieliski māk pielietot praksē, kā arī praksi teorijā. Mēdz jaukt idejas ar realitāti, pietam nekādi nevar tās izmest no galvas. Mēdz aizrauties ar to kā jābūt. Tendence vairāk orientēties uz nākotni, nevis šodienu. „Nākotne nav rītdiena. Nākotne ir tas brīdis, kad man šķitīs, ka es esmu iemācījusies, sapratusi, apguvusi tik daudz, lai spētu dalīties, iedvesmot un palīdzēt citiem cilvēkiem ceļā uz viņu nākotni” – teic Ieva. Bērnībā sapņoja, ka kādreiz veidos populārzinātniskas filmas par dinozauriem. Sapnim daļēji tic vēl šodien, tikai tagad populārā zinātne būtu par cilvēkiem. Absolūtā sajūsmā par filmu "Encounters at the end of the world " un grāmatu „Home at the end of the world", bet jau aptuveni trīs gadus Ievas somā var atrast K. Vonnegūta grāmatu „Bagombo Snuff Box”, kas lēnām, bet no sirds lasīta, bijusi un ir līdzi visos viņas ceļojumos. Ieva saka – „kad nāk virsū lielais nogurums, ejot ar kājām mājās, var precīzi sešas reizes noklausīties Manu Chao dziemu Mr Bobby (sometimes i say: one day!/one day my dreams will be reality) un viss ir oke. Ja, nē tad viss ir tao. Miers ir svarīgs... Un ir brīži, kad ir jāpievēršas nekonvencionāliem veidiem kā to sasniegt”. Un Ievas lēnais, samtainais balss tembrs katram sarunu biedram šādu mieru iedvesīs. http://twitter.com/Ievaaa