Īsta jostu savilkšana vēl priekšā

Kā novēroja Diena, pēc sēdes slēgtās daļas, kurā ministri pirmoreiz tika iepazīstināti ar premjera parakstīto programmu, kas nosūtīta SVF un kurā paustas Latvijas apņemšanās, vairākām ministrēm acīs bija asaras. Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) slaucīja acis, skumja izskatījās arī elietu ministre Signe Bāliņa, valdības sēdi satraukta ātri pameta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Arī pārējie Ministru kabineta locekļi bija manāmi samulsuši. Neviens nekādus komentārus nesniedza, noprotams, ka budžeta izdevumi būs vēl vairāk jāmazina. Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) paziņoja, ka programmā izlemts, ka visas no valsts budžeta finansētās iestādes janvārī no valdības tikko vēl krietni apcirptā nākamā gada budžeta varēs tērēt tikai 90% naudas. Lai gada pirmajā mēnesī taupītu, 10% iepriekš budžetā atvēlētās naudas būs jāuzkrāj rezervēs. Ja situācija ekonomikā uzlabosies, valdība lems, kā rīkoties tālāk. A.Slakteris gan nebija optimistisks un neizslēdza, ka februārī martā valdībai būs jālemj par vēl lielāku izdevumu samazināšanu. Viņš arī informēja: lai sekotu valsts budžeta izdevumiem, valdība izlēmusi izveidot divas jaunas komisijas. Viena no tām būs algu uzraudzības komisija, kuru vadīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis un, kurai būs jāseko, kā valsts budžeta finansētās institūcijas, tajā skaitā, ministrijas un valsts pārvaldes iestādes ievēro apņemšanos samazināt atalgojumu. Netiek izslēgts, ka līdzšinējais lēmums par 15% atalgojuma izmaksu samazinājumu var mainīties, prasot lielāku apcirpšanu. Līdzās šai izveidota arī fiskālās disciplīnas uzraudzības komisija, kura A.Slaktera vadībā katru nedēļu analizēs, kā pildās valsts budžeta ieņēmumi. Otrdien izskatot jautājumu par atalgojuma samazināšanu nākamajā gadā, valdība atcēla MK noteikumus, kas paredzēja vadības līgumus. Lai arī daudzās valsts pārvaldes iestādēs un ministrijās vadības līgumi veidoja būtisku daļu no atalgojuma, valdība nevienojās par citu risinājumu. Pēc premjera pārstāvja Edgara Vaikuļa teiktā, premjers visus priekšlikumus noraidījis, uzsverot, ka nevar atkal veidot jaunu mehānismu, ar ko aizvietot līgumus. Valdība vienojusies, ka janvāra laikā tiks izlemts, kā kompensēt to darbinieku atalgojuma samazinājumu, kuriem, izbeidzot vadības līgumus, reālais atalgojums samazināsies radikāli. Tādu esot ap 150. Pārējiem, kuru atalgojums līdz ar vadības līgumu izbeigšanos no nākama gada sarucis par 15—25%, kompensācijas nebūs. Paužot Ivara Godmaņa (LPP/LC) viedokli, E.Vaikulis arī uzsvēra, ka visās valsts un pašvaldību finansētajās iestādēs — tas neattiecas uz skolotājiem un mediķiem — no nākamā gada atalgojuma fondiem jābūt samazinātiem par 15%, kā to paredz Saeimā pieņemtais likums. Valdība speciāli nenoteiks, kā samazināšana jāīsteno, tas ir katras konkrētas valsts pārvaldes iestādes vadītāja kompetencē — samazināt atalgojumu vai štatus. Neformāli panākta arī vienošanās, ka tiem, kuru mēneša atalgojums ir lielāks, piemēram, vairāki tūkstoši, nāksies rēķināties ar vairāk nekā 15% atalgojuma samazinājumu. Valdības programma jau nosūtīta SVF. Paredzams, ka fonda valde to apstiprinās 23.decembrī.