Izveidos Vidusjūras valstu savienību

Latvija iepriekš uzsvērusi ciešākas sadarbības nepieciešamību ar Vidusjūras baseina valstīm, taču attiecības ar šo Eiropas daļu mūsu valstij nav tik attīstītas kā, piemēram, ar Baltijas reģionu. Starp Merkeli un Sarkozī mēnešiem ilgi valdīja domstarpības par Parīzes ieceri veidot Vidusjūras savienību, Berlīnei paužot satraukumu, ka jauns bloks varētu vājināt var pat sašķelt Eiropas Savienību. Tomēr pēc vakariņām, kas notika Vācijas pilsētā Hannoverē, Sarkozī apstiprināja panākto vienošanos. "Mēs vienojāmies principā un detaļās," sacīja Francijas prezidents. "Mēs paveicām labu darbu," savukārt piebilda Merkele. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš gan nav īpaši cerīgs par jaunveidojamo organizāciju, norādot, ka iepriekšējās iniciatīvas šajā reģionā bija visai neveiksmīgas. Viņš tomēr atzina, ka Latvijai būtu jāseko līdzi šim procesam, jo, esot Eiropas Savienības sastāvā, mūs var ietekmēt norises jebkurā tās daļā. Sarkozī bija ierosinājis veidot Vidusjūras savienību, kas ietvertu ne tikai tās reģiona valstis, kas ietilpst Eiropas Savienībā, bet arī ārpus bloka esošās valstis, piemēram, Turciju. Šī iecere satraukusi Briseli, un īpaši, Berlīni, kas bažījas, ka tādējādi tiks apdraudēta ES līdzšinējā reģionālā politika. Bez tam, valda viedoklis, ka Sarkozī ideja ir instruments Turcijas iesaistīšanai kādā alternatīvā politiskā veidojamā, neuzņemot Ankaru par pilntiesīgu ES locekli. Amatpersonas vēsta, ka nākamajā ES galotņu sanāksmē abi līderi ieteiks Vidusjūras savienību veidot kā paplašinājumu līdz šim ne visai veiksmīgajai bloka diplomātiskajai iniciatīvai, kas pazīstama kā Barselonas process. Jaunais projekts tiks oficiāli uzsākts ES samitā 13. un 14. jūlijā Parīzē, kad Francija pārņems ES prezidentūru.