Taču E.Jaunups, kurš pats 6.jūnijā startēja vēlēšanās kā Rīgas mēra amata kandidāts, atzina, ka gan Rīgas domes, gan Eiropas Parlamenta sarakstu līderu nomaiņa īsi pirms vēlēšanām ir uzskatāma par mīnusu.Tam gan bija objektīvi iemesli, jo _JL _kampaņas taktiku nācās mainīt, pēkšņi no opozīcijas partijas kļūstot par premjera partiju. EP saraksta līderis Valdis Dombrovskis martā kļuva par valdības vadītāju, bet Rīgas mēra kandidātei Solvitai Āboltiņai kā premjera partijas priekšsēdētājai nācās uzņemties koalīcijas vadītājas pienākumus. «Mēs ar Krišjāni Kariņu [EP saraksta līderi] nebijām politiskie smagsvari,» _Dienai _atzina E.Jaunups, norādot, ka tas nenāca par labu partijai vēlēšanās, ja līderu maiņa notiek tik vēlu. Tāpēc starts Saeimas vēlēšanām tiekot dots jau tagad, drīzumā valdē E.Jaunups ziņos par tuvākā laika uzdevumiem._Jaunais laiks_ EP vēlēšanās ieguva vienu vietu — K.Kariņam. _JL _ir pārstāvēts 62 novados ar 171 deputātu, kas ir pat vairāk, nekā pirms četriem gadiem, kad _JL _ieguva 166 mandātus. _JL _ir astoņi mēru amati un tā pārstāvji vada Cesvaines, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Līgatnes, Mārupes, Rūjienas un Salaspils domes.
JL domes vadītājs Artis Kampars atzina, ka arī šajās pašvaldību vēlēšanās tāpat kā iepriekš JL labākie rezultāti ir Vidzemē un Rīgas rajonā. Līdz ar jauno novadu izveidošanu, partijā vairs nebūs rajonu nodaļas — tās tagad tiks veidotas jaunajos novados, informēja domes priekšsēdis.
Ilgstoša atrašanās opozīcijā valdībai, kuras partijas aizvadītajos gados dāsni dalīja valsts un ES finansējumu savu pārstāvju vadītajām pašvaldībām, JL jūtami novājināja — tā biedri bija spiesti pāriet uz valdības partijām, daļa pašvaldību vadītāju un deputātu no JL līdz ar Sandru Kalnieti aizgāja uz Pilsonisko savienību. JL arī nevarēja lepoties ar valsts līdzekļu ieguldījumu pašvaldību infrastruktūras attīstībai, nebūdams pie varas.