Kā atminēt Brīvās un Neatkarīgās mīklu?

dzejnieks paliek dzejnieks...Un ja vēl pabijis Augstākajā Padomē, tad pārmaiņas no tās "augšas' viņam šķiet plašas un visu aptverošas. Un nemaz negrib saprast, ka viņam līdzīgie jau 50 gadus bija pārstāvējuši impērijas izpildvaru, kura, kā augstāko pretošanās panākumu pret saviem Maskavas saimniekiem, uztvēra liberālo dziedāšanu un "buržuāzi'jas" karogu vicināšanu. Uzrakstīja "neatkarības deklarāciju" - lai paliktu pie varas. Bet okupācijas sekas joprojām atstāja okupantu ziņā...arī rusifikāciju - tikai kolonistus bez uniformām. Viņa pieminētā "paaudžu pēctecība" nodarbojās ar prihvatizāciju un Valsts pārvaldes "perestroiku" no totalitārās uz liberālo - daudz "politisko partiju" un "5. kolonna" rezervē...Bet nu jau tā atkal nāk talkā - kopīgai cīņai pret latviešu "radikāļiem", kuri tomēr vēlas lavisku Latviju. Un nekā līriska šajā apstāklī nav, biedri dzejniek!

P.S.Te nu ,kārtējoreiz, ir redzams latviešu publikas (neteikšu tautas)domu lidojums!

Tā vi´š i' ! Pieļaujama iespējamība, ka puikiņu "apstrādāja" tādā līmeni - kā VVF dēlu, Aksjonoka, Zālītes meitu - lai laužņus mute ieliktu vecāku drošai vadāmibai! Gala iznākumā latviešu sabiedrība ieguva refrēnu:"Nav par kobalsot!Kra!Krā!" Fons - balsu skaitīšanai - "pareizai" : "Ir sagatavots!" TV , avīes, LR-1 uc Radio tiražēja vēlētājus "gudrīšus" kosmopolitiskos (arī Cimdarfonam) ! Iznākumu zinām!

Ai, kaķit, ai mincīt Nevaj`dzēja tev ņaudēt Ņaudam katru vasariņu Raimondiņa saietos! Trīs vīri kādreiz bija - Peters, Pauls un Kokars. Kā PSRS laikos tā mūžīgi mūžos- āmen!

Manuprāt Petera kungs darīja pareizi, nekāpdams (nevarēdams kāpt?) šoreiz tribīnē. Un būtu darījis vēl labāk, arī še, avīzē, izmantodams iespēju paklusēt. Jo visas teorijas, vīzijas, pedagoģiskās poēmas un drāmas sašķīst sīkās drumslās, iedomājot dzejnieka atvasi un viņa politisko lidojumu. Petera raksts labi saskan ar senzināmo patiesību, ka visi prot ārstēt svešas slimības, rīkoties ar svešu naudu un audzināt svešus bērnus. Bērni nav galvenais. Bērni ir vienīgais.

Pamuļķis esi tu pats , un Pauls tāds pats .. šlēgerdreijers.. Bijušais alkāns , kuram , kā jau visiem atmetušajiem , ārkārtīgi rūp , lai visi nodzeras, ja jau pats nevar..

Diemžēl Latvijai nav līdera, kuram tauta tic. Līderim jābū tādam, kāds igauņiem bija Meri, angļiem Čerčils, čehoslovākiem Masariks, frančiem Degolls, Sarkozī, vāciešiem Kols, Merkele, latviešiem Kārlis Ulmanis. Otra nelaime - brīvvalsts iekrita rokās par baltu velti un LPSR nomenklatūras nacionālie darboņi to neprata vadīt, jo vienkārši nezunāja kas un kā pašiem savā valstī jādara. Tāpēc arī neviena nav, kas varētu uzsist dūri uz galda un teikt: "Kungi, tā nav tā valsts par kuru es atdevu savus dēlus un lēju asinis brīvības cīņās!" Tādēļ arī mēs esam tieši tur, kur esam. Ķēkšas tomēr nevar vadīt valsti! Dārgi mums maksāja šī atziņa.

toties tu esi pamuļķis. paulu neaiztiec, labi?

Vai tikai Jānis Peters nebija tas , kurš Tautas Frontes pastāvēšanas pirmajā laikā to noliedza, apgalvojot, ka par kaut kādu Tautas Fronti neko neesot dzirdējis,un nevēloties par to neko dzirdēt, ko? Kangars tu esi draudziņ, tāpat kā tavs sirdsdraugs Pauls.. Tā nu ir sanācis..

Droši vien daudzu valstu iedzīvotāji grib un vēlas, bet es personiski nezinu nevienu valsti, kura ir spējusi atbrīvoties no šī un citiem netikumiem 100% uz visiem laikiem. Gluži otrādi - līdz ar globalizāciju šīs kukuļdošanas''nemšanas netikums ( +cilvēktirdzniecība, narkotikas, ieroči ) izplešas un palielinās - skat, par paraugparlamentā Lielbritānijā tagad cenšas ''izoperēt'' šo augoni.

Kas mūs, Latvijā dzīvojošos, vieno? Pārsvarā iespēja mierīgi dzīvot. Viss. Katrs to ir darījis pēc iespējām, bet starts mums līdz pārbaudītas vērtības - kukuļdošanu, lai ierēdnis ir vēlīgs, savējo bīdīšanu amatos, konformismu, visus tos niķus, ko izkurtējušais sociālisms atstāja. Vai gribam un varam no tā atteikties?

Ja mēs tiešām būtu brīvi, mēs būtu palūguši tiem, kas te sabrauca tad, kad Latvija de facto neeksistēja, tātad nevarēja regulēt imigrāciju atbilstoši savām interesēm, atgriezties tur, no kurienes nākuši. Par to jau Čikāgas piecīši dziedāja. Diemžēl šajā ziņā ne no Rietumeiropas, ne Amerikas, ne Krievijas nesaņēmām nekādu atbalstu.

Nekad neesmu uzskatījusi, ka J. Peters ir drosmīgs cilvēks. Faktiski viņš ir cilvēks, kurš vienmēr ir cīnījies par savu "es", vienmēr laipojis kaut kur pa vidu, lai pie jebkuriem apstākļiem neviens uz viņu neturētu naidu. Neciešu tādus laipotājus, kas nodzīvo mūžu kā hameleoni pēc principa, ka visos gadījumos ir jāatstāj drošu atkāpšanās ceļu. Kurš tagad ko varētu pārmest J. Peteram? Ja nu vienīgi viņš pats sev, - ka dzīve ir pagājusi, neko patiesi vērtīgu aiz sevis neatstājot.

Man, jaunam cilvēkam, šeit mīklu nav: 1) jāinvestē izglītībā, 2) jāiznīdē korupcija, 3) jāveido saprātīgs nacionālisms, 3) tas prasīs dažas paaudzes.

Nevajag ļauties!