Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kā ievēlēja Andri Bērziņu

Valsts prezidenta amatā Saeima ceturtdien ievēlēja eksbaņķieri Andri Bērziņu - vēlēšanu otrajā kārtā par Bērziņu nobalsoja 53 deputāti, bet par pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru balsi atdeva 41 parlamentārietis.

V.Zatlers kļuvis par pirmo prezidentu Latvijas vēsturē, kurš netiek pārvēlēts prezidenta amatā. Vienīgais Latvijas prezidents, kurš nostrādāja vienu pilnvaru termiņu, bija Gustavs Zemgals, taču viņš atteicās kandidēt uz otro termiņu.

Vēlēšanu 2.kārtas rezultāti:
Andris Bērziņš | par 53 / pret 44
Valdis Zatlers | par 41 / pret 56

"Paldies par man izrādīto godu un uzticību. Manā mūžā jūs esiet bijusi šī komanda visintelektuālākā, vispretrunīgākā, ar ļoti dažādiem viedokļiem, bet vienā virzienā ejoša. Tikai ar jūsu palīdzību šajā īsajā laikā, šajos septiņos mēnešos, es spēju izaugt tik tālu, lai uzdrošinātos uz šādu soli. Lai peidod man visi, ja kādam kaut ko neizdarīju, kā viņam likās pareizi, bet jūs visus es jutu kā cilvēkus, neatkarīgi par to, par ko jūs balsojāt, ka jūs vienmēr devāt skaidru padomu, un es ceru, ka turpmākajā laikā mēs varēsim vēl daudz labu lietu izdarīt," uzrunā no Saeimas tribīnes sacīja A.Bērziņš.

Pirmajā kārtā Saeimas deputāti Valsts prezidenta amatā neievēlēja nevienu no diviem kandidātiem. Visvairāk balsu pirmajā kārtā saņēma A.Bērziņš, par kuru nobalsoja 50 deputāti. Par Valdi Zatleru savu balsi atdeva 43 parlamentārieši.

Vēlēšanu 1.kārtas rezultāti:
Andris Bērziņš | par 50 / pret 48
Valdis Zatlers | par 43 / pret 55

Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 99 deputāti, viena no vēlēšanu zīmēm atzīta par nederīgu. Pieci deputāti izsvītroja abu kandidātu vārdus.

Deputāti varēja balsot par vienu vai otru kandidātu, kā arī svītrot abus pretendentus. Vēlēšanu zīme bija nederīga, ja nobalsots par abiem pretendentiem vai ne par vienu no kandidātiem.

Lai ievēlētu prezidentu, par kandidātu bija jānobalso vismaz 51 deputātam. Ja pirmajā kārtā nevienam kandidātam neizdodas iegūt vairākuma atbalstu, par abiem kandidātiem jābalso vēlreiz. Ja arī tad neviens negūst 51 deputāta atbalstu, nākamajā kārtā jābalso par to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis visvairāk balsu. Ja tad neizdodas ievēlēt prezidentu, jāizsludina jaunas vēlēšanas, kam jānotiek desmit līdz piecpadsmit dienu laikā. Kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Esošā prezidenta Valda Zatlera pilnvaras beigsies 7.jūlijā. A.Bērziņš par Valsts prezidentu kļūs 8.jūlijā, kad Saeimā būs devis prezidenta zvērestu.

(papildināts ar A.Bērziņa teikto)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

uzziņa


Andris BĒRZIŅŠ

dzimis 1944.g. Nītaurē
dzīves vieta - Amatas novads

Izglītība
1971. - Rīgas Politehniskais institūts, radioinženieris
1988. - Latvijas Valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte, rūpniecības plānošana

Karjera
bijis Valmieras rajona TDP un Izpildkomitejas priekšsēdētājs
1990 - ievēlēts par LR AP deputātu kā LTF loceklis 194.Valmieras vēl. apg., AP Ekonomikas komisijas loceklis
1993 - Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas priekšsēdētājs
1993 - AS "Latvijas Universālā banka" ("Unibanka") prezidents
2003.decembris - pēc paša vēlēšanās atstājis AS "Unibanka" valdes priekšsēdētāja, prezidenta amatu
2004 - "Skandinaviska Enskilda Banken" un "SEB Unibanka" prezidentu padomnieks
2006.oktobris - ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu
2006.decebris - ievēlēts par VAS "Latvenergo" padomes locekli, padomes priekšsēdētāju
2007.janvāris - atbrīvots no "SEB Unilīzings" padomes priekšsēdētāja amata
2007.jūnijs - atkārtoti ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu
2008.marts - atkārtoti ievēlēts par VAS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju
2010.oktobris - ievēlēts 10.Saeimā no "Zaļo un Zemnieku savienība" saraksta 
2011.maijs - pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti izvirza Valsts prezidenta amatam

Politiskā un sabiedriskā darbība
2005.janvāris - Zaļo un zemnieku savienības valde izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam
2005.marts - kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no partijas "Zaļo un Zemnieku savienība " saraksta
2010.oktobris - kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no "Zaļo un Zemnieku savienība" saraksta 

Avots: LETA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas