Kā iziet no krīzes 2009.gadā

Jaz sem lesa Garry, Private Loan posojilodajalec in finančno sodelovanje za dejanski nepremičnin in vse vrste poslov financiranja iz Južne Afrika. Jaz tudi ponudba Posojila za posameznike, podjetja in organi sodelujejo pri nizkih obrestnih mer, posojilo določbe odločilen, in znesek kredita med vsoto $ 3,000.00 to $ 100,000,000.00 U.S. Dolar. Posojilo za razvoj podjetja konkurenčno prednost / poslovni širitev. Pišite nam preko mail: [email protected] informations We Offer naslednje vrste osebnih Posojila Posojila (Secure in nezavarovane) Business Posojila (Secure in nezavarovane) Consolidation Loan Božič Loan. ZAČETNA INFORMACIJE SO POTREBNA: Name (gospod, Gospa, Gospa, dr, itd): ......... Ime: .............................. Srednje ime: ............................ Last name: ............................. Datum rojstva (yyyy-mm-dd): ........... Spol :................................ Zakonski status: ........................... Skupni znesek, potreben :...................... Time Trajanje ............ Naslov: .......................... Mesto: .................. Država / Province: ................... Zip / poštna številka: .............. Country: ........... Telefon: ............. Fax: ................. GSM / celična: ......... Mesečni dohodek ................... Poklic: .......... E-pošta: .................. E-pošta: [email protected] ONLINE ADVERT

Bļ... besī ārā šie gudrīši, kas sēž valstiskās un starpvalstu finanšu iestādēs un tagad māca, kā tikt galā ar krīzi. Tikai aizmirsa vienu, ka viņi sēdēja tai pašos amatos pirms krīzes un neko nedarīja, lai tā nenotiek, bet nu tagad viņi „tiešām” zina, kas ir jādara. Manuprāt, vajag pateikt sabiedrībai, kas šo krīzi izraisīja, banku (lielākā daļa) un citu spekulantu darbība un uzraugošo iestāžu bezdarbība. Mazie spekulanti bankrotē, bet bankā, kas iepriekšējos gadus pelnīja miljonus dodot kredītu, nepārliecinoties par kredīta ņēmēja maksātspēju, prasa naudu uz katru kustību: konta uzturēšana, naudas ieskaitīšana kontā, izņemšana no cita bankas automāta... Lai atrisinātu krīzi vispirms jātiek galā ar tās izraisītājiem un cēloņiem. Kāpēc bankām neļauj bankrotēt? 1. Citādi, valstij jāatmaksā iedzīvotāju depozīti (vismaz Eiropā). Bet man liekas, ka tas ir taisnīgi, jo banku taču uzrauga valsts banka, kas ir valsts iestāde un tās peļņa tiek ieskaitīta valsts budžetā. Kāda tad ir viņu atbildība, ja nav tāda, priekš kam tad tāda iestāde ir vajadzīga? 2. Viesiem kreditoriem nauda nepietiks. Bet kurš taisīja auditu un par ko viņi atbild, tas, manuprāt, ir tīrākais komerciālais risks un viņiem jāsedz šie zaudējumi. 3. Ja kāda banka bankrotēs, tad pārējām banka būs mazāk konkurentu. 4. Ja tiks izsolīti bankas aktīvi: a. debitoru (bankas parādnieku) parādi, tad tos varēs paši debitori nopirkt atpakaļ par lētāku sumu, nekā bija aizņēmušies bankā. b. Pārdodamo aktīvu (lielākā daļa no tā nekutamais īpašums) cena kritīsies. Kāpēc tas ir tik slikti, ka nekustamais īpašuma cena krītas, bankas īpašniekiem, valsts un privātā pārraudzības institūcijas atbildētu pa savu darbību vai bezdarbību? Nevis manu nodokļos samaksāto naudu dotu šiem pašiem cilvēkiem. Pēc pašreizējiem tekstiem izskatās, ka arī visā pasaulē ekonomikas atveseļošanas procesu vadīs tās pašas personas, kas to visu ievārījušas.

Zemteksts: nāciet ņemiet no mums vēl un vēl naudu uz procentiem, jums būs labi un mums būs vēl lebāk. Kautkā šitais atgādina kredītu bumu, kad bankas tik solija saulainu dzīvi un visi tik skrāja pēc kredīta, tikai tagad tas notiek nevis starp cilvēku un banku, bet valsti un SVF. Mēs tāgad labi zinam pie kā mūs noveda kredītu bums, interesanti pie kā novedīs valstu kredīta bums?

Kāds naivums. Visas attīstītās valstis slīgst arvien lielākā recesijā. Muļķa eiropieši.

To TAUTA atrisinās 13.01.09 pāris stundu laikā,bet valdošie to VĀRĪJA 18gadus.

viss jau būtu jauki, tikai Latvijā lielai daļai iedzīvotāju vienkārši NAV ko tērēt, pat ja viņi ļoti gribētu