Kā palielināt vēlētāju aktivitāti? 2

Tomēr kāds no lasītājiem izteica domu, ka vispirms jau ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā, tāpēc nedaudz padomāju un nonācu pie secinājuma, ka beidzot atkal ir vērts domāt par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Jā, saprotu, ka pašreizējā situācija tas nav iespējams, bet jāizmanto laiks, lai sāktu virzīt un attīstīt lietas, kas ar laiku varētu nest labumu visai Latvijas sabiedrībai. Galvenais iemesls, kas runā par labu partiju finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, ir fakts, ka tādējādi partijas varētu rīkoties daudz brīvāk un to politika kļūtu godīgāka. Nav jau noslēpums, ka aiz daudzām partijā stāv tā dēvētie „pelēkie kardināli”, kuriem ir pietiekami naudas līdzekļi, lai veiksmīgi ietekmētu partijas un „bīdītu” sev vēlamo politiku ne tikai pašvaldību, bet arī valsts līmenī.Ja partijām būtu droši un neatkarīgi ienākumu avoti, tad tās spētu īstenot arī godīgāku politiku. Nebūtu vairs iemesls apgalvot, ka tās ir „oligarhizējušās” vai kā citādi neuzticamas. Kā vēl viens ieguvums būtu politiskās reklāmas samazināšanās, jo partijām vairs nebūs „neierobežoti” līdzekļi un nāksies vairāk kontaktēties ar vēlētāju jeb „iziet tautās”.Nedaudz vairāk par iespējamiem partiju finansēšanas principiem. Tā kā citās valstīs jau veiksmīgi darbojas partiju finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem, tad vislabāk būtu ņemt kādu piemēru. Tāpēc esmu izvēlējies tieši Vāciju. Pēc Vācijas Federatīvās Republikas partiju finansēšanas likuma no valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas tās partijas, kas pēdējās Bundestāga (Vācijas Parlamenta) un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir ieguvušas vismaz 0,5% vēlētāju balsu, vai partijas, kas pēdējās pašvaldību (Vācijas gadījumā – pēdējo federālo zemju pašpārvalžu) vēlēšanu laikā ieguvušas vismaz 1% balsu. Pēc politisko partiju reģistra datiem, Latvijā ir 51 politiska partija. Ja aplūkojam 2005. gada 9. Saeimas vēlēšanas, tad vēlēšanās kandidēja 19 partiju saraksti, bet 12 no tiem pārvarēja 0.5% barjeru. Tātad pēc 9. Saeimas vēlēšanām valsts finansējums pienāktos 12 partijām, bet. kas attiecas uz reģionālajām partijām, tad attiecīgi būtu jāvērtē to sasniegtie rezultāti. Nākas gan piebilst, ka godīgu iespēju labad nāktos atcelt obligāto partiju iemaksu CVK, kas, ja nemaldos, sastāda 1000 latu, bet ievēlēšanas gadījumā šī summa tiek atmaksāta. Ja kādam šeit rodas bažas par to, ka Saeima varētu būt pārlieku sadrumstalota, ja vēlēšanās piedalītos 30 un 40 partijas, tad bažām nav pamata – lai ievēlētu partiju, tai tā vai tā jāsasniedz 5% barjera. Drošības naudas atcelšana gādātu par to, lai visām reģistrētajām partijā radītu iespēju sacensties par 0,5% barjeras pārvarēšanu, un tādējādi kvalificētu sevi valsts finansiālajam atbalstam. Tātad partijas, kas pārvarējušas šīs „barjeras”, saņem noteiktu naudas summu par katru vēlēšanās saņemto balsi. Vācijas gadījumā tie ir 0,70 eiro centi par balsi jeb aptuveni 0,49 santīmi. Ja Latvijas gadījumā piemērotu 0,50 santīmu „maksu” par katru balsi sanāktu, ka valsts līdzfinansējums partijām svārstītos no 3588 līdz 88740 latiem (pēc 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem; partijām, kas saņēmušas vismaz 0,5% balsu).Jā, bet Vācijas partiju finansēšanas sistēma paredz arī citas lietas. Ne jau velti valsts grasās finansēt partijas – katru gadu partijām ir jāsniedz pilnīga atskaite par to finansiālo stāvokli – sākot no biedru naudu maksājumiem, beidzot ar ienākumiem no saimnieciskās darbības, piemēram, partijai piederošo telpu izīrēšanas. Tātad partijām ir jānodrošina pilnīga finanšu caurspīdība – nebūs nekāda pēkšņā ziedošana no personām, kurām vienkārši nav tādu līdzekļu.Kas attiecas uz ziedojumiem, nepieciešams noteikt lielāku ierobežojumu maksimālajam ziedojumu lielumam, jo partiju pamatienākumi šādā gadījumā sastāvētu no trīs daļām. Partiju biedru nauda un saimnieciskā darbība veidotu partiju finansēšanas centrālo ienākumu avotu, valsts atbalsts otro lielāko, bet ziedojumi – trešo un pašu mazāko ienākumu daļu.Vācijas politiskajām partijām, piemēram, ziedojumi vidēji dod 15% to ienākumu, 30% no partiju biedru naudām. Galvenais ir saprast to, ka partiju centrālais ienākumu avots ir tieši partijas biedrs, nevis mistisks ziedotājs. Šādi priekšlikumi varētu stāties spēkā ar 2014.gadu jeb 11.Saeimas vēlēšanām, jo dotajā brīdī valsts budžetā neatrastos un nebūtu lietderīgi šķērdēt šādus līdzekļus.