Atrast un nosaukt vainīgos tiem piederīgos epitetos nebūtu grūti. Tikai latīņu burtiem rakstītie nebūs tie paši, kas kirilicā.
Tiek teikts, ka viena valoda ir tas burvju līdzeklis, kas mūs vienos. Vai ar to vien pietiks? Ja integrējamie to uztvers kā rusifikācijai (piespiedu iemācīšanai) līdzīgu pieeju, tad iznāks vien liekulīga tautu brālība padomiskā stilā.
Jautājums, protams, aktuāls, tomēr arī nacionālās apvienības ierosinājums izslēgt deputātu Valēriju Kravcovu no Saeimas valodas nezināšanas dēļ šo problēmu izceļ gan, bet nerisina. Palūkojieties uz to ar krievvalodīgā acīm! Cilvēks likumīgi ieguvis Latvijas pilsonību, izejot cauri pazemojošam (pēc to cittautiešu domām, kas bija uz barikādēm) naturalizācijas procesam; viņam atļauts kandidēt parlamenta vēlēšanās; saņēmis pilsoņu uzticību un ievēlēts Saeimā; nodevis deputāta zvērestu. Un tad pēkšņi - var tikt pavisam vienkārši izmests no parlamenta!
Teiksiet - pats vainīgs. Bet vai tiešām? Nolikt bērnam priekšā kaudzi šokolādes konfekšu un pēc tam vainot vienīgi viņu, ka vēders sāp, taču nebūtu godīgi. Protams, Kravcova kungs nav nekāds mazais bērns, tomēr situācija līdzīga - latviešu valodas apšaubāmā zināšana nav bijis šķērslis likumīgai un viegli pieejamai amatu ieņemšanai jau iepriekš.
Kur tad ir problēmas sakne? Visupirms pašā deputātā. Kaut arī ne tikai viņam, bet arī citiem kolēģiem (pozīcijā) ir lielas grūtības ar morālu jautājumu iztirzāšanu, tas neattaisno Kravcova kungu. Uzņemties amatu, ko nespēj pildīt, ir vēlētāju mānīšana. Jautājums Saskaņas centram: ko ar šādu bezatbildību gribat panākt - sanaidot krievus un latviešus?
Tas pats sakāms arī par pašiem latviskākajiem politiķiem - ierosinājuma autoriem: kādi tik jums nav bijuši ministri un iespējas ietekmēt likumdošanu! Kā gan tas nākas, ka neko lāgā neesat panākuši, ja jau valodu nepārvaldošs cilvēks var tik vienkārši kļūt par parlamentārieti? Un diezin vai deputāta izslēgšana no Saeimas vairos jums tīkamu patriotismu krievvalodīgo (arī pilsoņu) vidū.
Tad kā gan lai vieno sabiedrību? Vispirms dažādos veidos un visiem līdzekļiem atklāt, parādīt un piedāvāt jeb komunicēt mūsu kultūru līdzcilvēkiem ar citu dzimto valodu tā, lai viņiem rastos interese un cieņa pret to, kas mums savukārt svarīgs pastāvēšanai.