Kam izdevīga Rīgas domes vides departamenta likvidācija

Vai nav iespējams, ka priekšlikumā, kurš vārda tiešā nozīmē tiek "sists cauri", piesedzoties ar populistisku vēlmi taupīt Rīgas domes budžeta līdzekļus, ir noslēpti kādi patiesie motīvi? Vides nozares nozīmes pavājināšana nekādā mērā neatbilst mūsdienīgas, īpaši ES sastāvā esošas, pilsētas pārvaldības modelim. Gluži otrādi, attīstītajās Eiropas pilsētās pašvaldības pārvaldes modeļos vides pārvaldībai piešķirta būtiska loma. Piemēram, Prāgā (arī Vīnē), kuras vides pārvaldības modelis atzīts par vienu no labākajiem Eiropas Savienībā, pašvaldības un valsts vides nozares funkcijas ir apvienotas ne tikai vienā ēkā, bet arī vienā Vides departamentā ar atsevišķām nodaļām. Prāgas pilsētas vides dienesta rokās atrodas, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas funkcija. Atkritumu šķirošana, pirmapstrāde papīram, datoriem, televizoriem, mobilajiem telefoniem - pēc piekritības ir pašvaldības lielgabarīta atkritumu novietnēm un darbnīcām, pie kam lielā mērā tām iztiekot ar pašfinansējumu. Arī pilsētas atkritumu dedzinātava Prāgā, kas atbilst visām ES prasībām, 70% atrodas pilsētas pašvaldības vides departamenta pārziņā, bet tuvākajā laikā Prāgas pašvaldība vēlas kontrolēt visus 100%. Kāpēc? Tāpēc, lai vēlme pēc iespējamās atkritumu biznesa peļņas neprevalētu pār vides kvalitāti, kas ir viena no būtiskām un noteicošām pašvaldības funkcijām - rūpēties par pilsētvides un cilvēku drošību un veselību. Tikšanās laikā Prāgas domes vides nozares deputāti, starp citu, aicināja Rīgas pašvaldību šai kontekstā neuzkāpt uz tā paša grābekļa. Atgriežoties pie Dineviča piedāvājuma, - tas patiesībā nozīmē, ka atkritumu savākšanas utilitārā nozīme tiek paaugstināta pār vides kvalitāti. Piedāvātajā modelī vides nodaļa būs atkarīga no komunālā departamenta vadības gan saimnieciski, gan finansiāli, gan vadības līmenī. Vides nozari, kurai savu funkciju ietvaros jāuzrauga visas pilsētas nozaru darbībās esošie vides riski, piedāvātajā projektā tiek plānots apvienot ar komunālo nozari, kura pati ir uzraugāma. Starp citu, interesanti, ka jaunā departamenta štatu sarakstā paredzēti četri (!) direktora vietnieki un vārds "vide" vispār pazudis no departamenta nosaukuma. Neviens nesaka, ka šodienas saspringtajā ekonomiskajā situācijā nav jāmeklē iespējas jel ko ietaupīt. Iespējams, arī vides departamenta darbā daudz kas būtu uzlabojams. Taču tas ir jādara profesionāli un saprātīgi, izvērtējot dažādas programmas, iespējamo funkciju dublēšanos visos Rīgas domes departamentos, it īpaši pašvaldības aģentūrās. Šī domes sasaukuma laiks tuvojas noslēgumam. Kāpēc tieši tagad jānāk klajā ar šo fikso, neprofesionāli sagatavoto ideju? Varbūt tāpēc, ka kaut kas deg? Kaut kas ir jāpaspēj sakārtot? Jautājums paliek. Kam ir izdevīga vides departamenta būtībā likvidācija? Kāpēc ar tādu azartu to dzen cauri tieši Dinevičs un tik pakalpīgi atbalsta Īvāns. Par vides komitejas saglabāšanas cenu? Komitejas, nevis departamenta. Tātad izpildvara vides nozarē pēc būtības tiek likvidēta, politiskā vara paliek. Absurds. Svarīgi? Jā. It īpaši pirmsvēlēšanu periodā, lieliska tribīne. Tas jau nekas, ka savulaik dedzīgi tieši Īvāns iestājās par Preses nama jumta zīriņu likteni, taču tagad savā pārraudzībā esošo departamentu un visu vides nozari Rīgā ar vieglu roku pakļauj iznīcībai. Gļēva politiskā paklausība? Kam? Dinevičam? Īvāna līmenī jā, bet tālāk? Iespējams, ka vicemērs Dinevičs šajā gadījumā pilda tikai tādu kā starpnieka lomu, pie reizes paspējot ar sīkām intrigām ieplānot tikt vaļā no nevēlamiem personāžiem abos departamentos - nesociķiem, citādi domājošiem, iekšējiem dumpiniekiem un "citādiem zvēriem", godā ceļot savējos. Šeit jāpiemin, ka arī politiskā līmenī pret tiem deputātiem, kuri atļaujas tikai iepīkstēties pret šo spārnoto ideju, darbā tiek laistas gandrīz vai čekas laikam cienīgas metodes. Secinājumus mēs varam izdarīt katrs pats. Iespējams, ka šie impulsi nāk no vides departamenta direktora Askolda Kļaviņa torpedētās Krievu salas, iespējams, kā runā, arī no Kļaviņa iecerētās atkritumu apsaimniekošanas reformas. Tas jājautā pašiem šīs idejas autoriem un bīdītājiem. Ja notiks visļaunākais un politiskajam spiedienam padosies arī tie Rīgas domes koalīcijā esošie spēki, kuri šodien vismaz uzdod jautājumus un jau nav pieļāvuši zibenskaru, tad pastāv vienīgā cerība, ka nākošā sasaukuma politiskajam domes sastāvam pietiks izpratnes par mūsdienīgas pilsētas pārvaldības principiem Eiropas Savienības pilsētā un vides nozarei Rīgā atdos tai pienācīgo vietu.