Kam jāmaksā par Holivudu?

Sabiedriskās TV uzdevumi Pirmkārt, jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš valstij ir samaksājis kaut santīmu nodokļos, ir netiešs mūsu sabiedriskās televīzijas akcionārs. Tātad katrs no mums ir apmaksājis savu daļu no deviņiem miljoniem latu, ko ik gadu sabiedriskā televīzija izmanto, lai veidotu programmas un apmaksātu to tehnisko apraidi visā Latvijā. Otrs jautājums, kādas programmas būtu jāsagaida no mūsu sabiedriskās TV? Cik man zināms, visā Eiropā sabiedriskās televīzijas pamatuzdevums ir informēt un izglītot sabiedrību, mēģinot aptvert maksimāli dažādās sabiedrības interešu grupas. Papildus vēl nozīmīgs uzdevums ir sabiedrībai svarīgo notikumu, piemēram, Dziesmu svētku, atspoguļošana, kurus daļēji arī finansējam mēs kā nodokļu maksātāji un esam pamatoti pelnījuši tos redzēt sabiedriskajā TV. Un kā ar izklaides žanru LTV? Izklaide ir viena no pamatlietām, kas interesē Latvijas televīzijas skatītājus. Manuprāt, sabiedriskajai televīzijai mūsu samaksātā naudiņa būtu jāizmanto maksimāli efektīvi tieši nacionālās izklaides produkcijas ražošanai, piemēram, vietējiem seriāliem un šoviem, nodarbinot vairāk TV profesionāļu. Protams, tas ir dārgāk, nekā pirkt no Holivudas studijām filmas un seriālus, bet vai tad mūsu nodokļu maksājumi ir domāti Holivudas zvaigžņu pabarošanai? Tā LTV jaunajā nacionālā pasūtījuma projektā sadaļa Ekranizējumi, jādomā - tātad seriāli un filmas, aizņem turpat 50% no visa LTV 1.programmas kopapjoma, kas ir gandrīz identiski komerctelevīziju programmas struktūrai, lai gan turpat tālāk šajā koncepcijas projektā tiek rakstīts, ka "Latvijas sabiedriskā televīzija vēlas veidot spēcīgu uzņēmumu (..), piedāvājot vērtīgu alternatīvu programmu, atšķirīgu no komercmediju piedāvājuma". Šeit, manuprāt, sākas Latvijas sabiedriskās televīzijas putrošanās ar tās misiju. Es to salīdzinātu ar sabiedrisko transportu, kur trolejbusa vadītājs nolemj no rītdienas sākt nodarboties ar komercpakalpojumiem, braucot tur, kur ir vairāk pasažieru. Jo, redziet, pārāk mazi esot ieņēmumi no talonu pārdošanas (no mūsu samaksātiem deviņiem miljoniem). To dzirdot, Trolejbusu pārvaldē jeb mūsu sabiedriskajā televīzijā, kā arī Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTVP) ir iestājies apjukums un pēkšņi aizmirsies sabiedriskā transporta (televīzijas) pamatuzdevums. Kas notiek? Tiek uzlaboti trolejbusi, ievilkti jauni trolejbusu vadi jaunos maršrutos, pirkti jauni transporta līdzekļi (TV programmas), jo vajag taču mēģināt spēt konkurēt ar "komercniekiem"! Trolejbusu ražotāji (Holivudas filmu studijas) berzē rokas, jo strauji aug pieprasījums no Latvijas, kas nozīmē, ka var pacelt cenas saviem saražotajiem transporta līdzekļiem (TV filmām un seriāliem). Bet arī "komercniekiem" vajag pirkt jaunu tehniku (Holivudas filmas un seriālus), bet, ak vai - cena ir strauji pieaugusi un pamatīgi jāceļ augšā biļešu cenas (reklāmas cenas). Bet arī Trolejbusu pārvaldei trolejbusu (Holivudas filmu un seriālu) izmaksas ir strauji pieaugušas, un atkal jāprasa vairāk naudas no valsts vai sabiedrības - ar deviņiem miljoniem latu vairs nepietiek. Tuvinās komerckanāliem Retrospektīvi atskatoties uz to, kas ar sabiedrisko televīziju ir noticis pēdējo gadu laikā, jāatzīst, ka sekojošie fakti skaidri parāda - NRTVP nav spējusi nosargāt sabiedriskās televīzijas misiju, tā vietā sākot finansiāli bīstamu virzienu cīņā ar un par TV reklāmas tirgu. 1. 2003.gadā LTV2 tiek pārdēvēts par LTV7 ar devīzi "Mēs izklaidēsim skatītājus 7 dienas nedēļā". 2. Pēdējo trīs gadu laikā LTV programmu iepirkumu daļa aktīvi iesaistās Holivudas produkcijas pirkšanā, tādējādi strauji palielinās Holivudas produkcijas cenas Latvijas tirgū. Tas, protams, ietekmē arī Latvijas komerctelevīziju finansiālo darbību - lai segtu strauji pieaugošās Holivudas filmu un seriālu izmaksas, neizbēgami ir jāierobežo tēriņi uz nacionālajām pašprodukcijām. 3. LTV vadība un NRTVP mēģina slēpt jaunā trešā LTV kanāla apraides sākšanas datumu, tādējādi spilgti demonstrējot komercdarbības pazīmes un ne mirkli neparādot savu atbildību sabiedrības priekšā, kura finansiāli uztur visu LTV saimniecību. Latvijas skatītājiem ir iespēja brīvi izvēlēties, cik daudz laika pavadīt sabiedriskajos TV kanālos un cik - komerctelevīziju kanālos. Bet šīs nozares uzraugiem - NRTVP - ir svarīgi redzēt visu šo kā vienu informatīvo telpu, kurā sabiedriskajai televīzijai ir sava, sabiedrības apmaksāta misija, savukārt komerctelevīzijām ir jāpaļaujas tikai uz brīvā tirgus ekonomikas pamatprincipiem. Šos principus var sagraut vienkārši, ja sabiedriskajai TV tiek dota iespēja, pildot sabiedrības nacionālo pasūtījumu, sākt nodarboties arī ar tiešu komercdarbību. Kā nekļūt par ezīti miglā Pašlaik ir skaidri redzams, ka Latvijas ekonomikai nākamie gadi būs jādzīvo taupības režīmā. Šādos brīžos jebkuram uzņēmumam ir ļoti svarīgi apzināties savu pamatmisiju un stratēģiju, lai nelietderīgi netērētu līdzekļus. Jaunajā sabiedriskās LTV koncepcijā starp rindām ir pamanāma būtiska pretruna - kalpot sabiedrībai LTV1 kanalā un nodarboties ar komerciju LTV7 kanālā par to pašu iedzīvotāju nodokļu naudu, un tad izveidot vēl vienu jaunu TV kanālu zem tās pašas sabiedriskās televīzijas "cepures". Patlaban reklāmas ienākumi LTV ir aptuveni 3-4 miljoni latu gadā. Nākamajos gados, kad Holivudas programmu cenas augs straujāk nekā reklāmas tirgus, kad Latvijas tirgū ienāks jauni komerctelevīziju kanāli, komerctelevīzijas noteikti darbosies ļoti mērķtiecīgi, cīnoties par katru reklāmdevēju latu, un sabiedriskās televīzijas reklāmas ieņēmumi būs apdraudēti. Tādēļ LTV fokusēšanās uz tās pamatmisiju un efektīvu deviņu miljonu latu izmantošanu būtu daudz svarīgāka nekā avantūristiska mešanās komerctelevīzijas nozarē, cīnoties par reitingiem. NRTVP uzdevums būtu izskatīt LTV jauno koncepciju arī kontekstā ar visu TV nozari, lai TV nozare darbotos pēc loģiskiem tirgus ekonomikas pamatprincipiem, lai programmu pārklāšanās starp sabiedrisko televīziju, kas ik gadu saņem deviņus miljonus, un komerctelevīzijām, kas dzīvo tikai no reklāmdevēju investīcijām, būtu iespējami mazāka. Balstoties uz paša pieredzi, strādājot Baltijas valstīs, secinu, ka igauņi ir spējuši skaidrāk definēt sabiedriskās TV misiju, nedzenoties pēc reitingiem un neliekot sabiedriskai TV darboties reklāmas tirgū, tādējādi nodrošinot objektīvu konkurenci šajā nozarē. Pašreiz arī Lietuvas Seims jau strādā pie līdzīga projekta, šis princips ir ieviests arī Skandināvijā. Tādēļ mums atliek vien cerēt, ka sabiedriskās LTV nozares virsvadība - NRTVP - nekļūs par bēdīgi slaveno animācijas filmas varoni ezīti miglā, kas ļaujas upes straumei nest sabiedrisko TV grūti prognozējamā virzienā.