“Argumenti, kas izskanēja pēdējā valdības sēdē, ka nodoklim ir jābūt taisnīgam, es ļoti ceru, ka uzvarēs. Arī Tautas partijā ir saprātīgi domājoši cilvēki. Ceru, ka diskusijā neapgāžami argumenti par labu sociāli taisnīgam nodoklim, uzvarēs.”
Darba grupa Finanšu ministrijas (FM) vadībā pirmdien izlems par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes paplašināšanas nākamgad, lai budžetā gūtu papildus 13 miljonus latu ieņēmumus. Nekustamā īpašuma nodokļa bāze jāpaplašina no nākamā gada, jo to Latvija ir apsolījusi starptautiskajiem donoriem.
Ekonomikas ministrija piedāvā variantu, ka augstāks nodoklis ir lielāko mājokļu īpašniekiem. A.Kampars stāstīja, ka nelielajām mājām un dzīvokļiem maksa būtu pastāvīga no 5 – 20 latiem gadā. Nākamais līmenis būtu nelielās mājas un nelielie dzīvokļi – tiem 0,5% no kadastrālās vērtības nozīmētu 20 – 40 latu lielu nodokli gadā. Lielākā likme, ko piemērotu dzīvokļiem virs 100 kvadrātmetriem un mājām virs 200 kvadrātmetriem – 0,4% no kadastrālās vērtības. Jūrmalas villām tas varētu būt 400 latu gadā, piemēru minēja A.Kampars. “Mūsuprāt, tā beidzot varētu būt taisnīga pieeja pie šī nodokļa samaksas. Tie, kas ir spējīgi šādu lielu māju uzcelt, un to uzturēt, maksātu arī lielu nodokli. Tā ir tā galvenā filosofija,” viņš stāstīja.
Finanšu ministrija piedāvā ieviest proporcionālu nodokli - visai dzīvojamai platībai piemērot 0,2% NĪN likmi, taču ekonomikas ministrs pauda viedokli, ka “Finanšu ministrijas ierēdņiem būtu jāpacenšas, lai izdalītu tos, kas ir spējīgs maksāt un, kas nav”.
Savukārt TP rosināto mājokļa nodokļa variantu A.Kampars neuzskata par taisnīgu un nosauca to par “bīstamu”.
“Viņi [Tautas partija] saka, ka šodien ir jāapvieno zeme ar mājokli un jāuzliekt vienota likme. Zemei šobrīd likme ir 1,5% no kadastra vērtības, mūsu vidējā piedāvātā likme dzīvoklim – 0,2 – 0,3%, savukārt, ja novienādo, vidējā likme būs 0,8%. Līdz ar to lielo zemes īpašnieku maksājums būs būtiski mazāks, un to kompensēs dzīvokļu īpašnieki. Tā ir tā lielā bīstamība, mūsuprāt, sociāli tas būtu nepareizi. Uzskatām, ka var domāt par vienotu nodokli nākotnē, tomēr ļoti uzmanīgi rēķinot, kuram no tā būs labums un kas zaudēs.”