Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kāpēc SVF atbalsta Latvijas nacionālās valūtas piesaisti?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Elizabete
E
Rakstā pamanīju kādu interesantu niansi - Edvards pareizi norāda, ka pamatā esošās problēmas ir dziļākas: konkurētspējas zaudēšana (algu pieaugumam pārsniedzot ražīgumu un vairumu resursu tērējot netirgojamām precēm un pakalpojumiem) un izveidojusies liela ievainojamība (privātajam sektoram uzkrājot lielu, lielākoties īstermiņa, ārējo parādu). Varbūt, ka esmu palaidusi garām, bet lasot par Parex bankas problēmām, nekur nemanīju, ka presē būtu uzsvērts un analizēts šis fakts, ka privātajam sektoram Parex bankā galvenokārt bija neadekvāti liels īstermiņa parāds. Tas varētu būt saistīts ar to, ka normāli cilvēki (pat Parex bankas darbinieki) hipotekāros kredītus ņēma citās bankās, kur zemāki kredīta procenti. Savukārt, pateicoties ierēdņu korupcijai, atsevišķu valsts dienestu un ministriju darbiniekiem ilgstoši netika dota iespēja saņemt algas citās bankās, bet tikai Parex (piemēram iekšlietu, aizsardzības un c.). Lai pamatotu šo privilēģiju, jau kopš 1998.gada, salīdzinot banku slēgtos līgumus par algu izmaksu, bija redzams, ka Parex "it kā" ņem mazākus % par overdraftu. Overdrafta likme tiešām bija zemāka kā citās bankās. Taču netika ņemta vērā kāda nianse, ka Parex bankomātu tikpat kā nekur Latvijā nebija. Ļoti liels Latvijas iedzīvotāju skaits ar zemu valsts dienestu atalgojumu faktiski nonāca Parex parādu verdzībā. Algām augot, attiecīgi pieauga arī milzīgo īstermiņa parādu apjoms. Pēdējos gados arvien vairāk iestāžu sāka saviem darbiniekiem dot iespēju algu saņemt arī citās bankās. Bet situācijas analīzi par šo jautājumu 10 gadu laikā būtu interesanti redzēt. Varētu kāds Banku augstskolas students uzrakstīt diplomdarbu. Citādi tikai viens no otra pārraksta ar copy, paste.
anonīmais šakālis
a
Otri tādi parazīti ir monopoli - Latvijas gāze, Latvenergo, Rīgas siltums u.c., kam produktivitāte nav cēlusies, bet tarifi tika palielināti par 30% vēl nesen! Viņiem ko, gada laikā produktivitāte par 30% pacēlās? Da nekas viņiem nepacēlās! Samazināt tarifus līdz produktivitātes palielinājuma līmenim!
anonīmais šakālis
a
Algas ir mazas! Jau patreiz ar šīm algām knapi var izdzīvot! Protams, ja kāds saņem par savu pieticīgo produktivitāti neadekvāti labu samaksu (un te es nerunāju tikai par algām), tad tas ir jāpārtrauc nekavējoties! Piemērs: lauksaimnieks audzē govis, vāc barību, slauc un saņem par litru Ls 0,15. Savukārt atšķaidot, salejot pakās, piens kļūst četras reizes dārgāks! Kur tad te ir tā produktivitāte tiem pārstrādātājiem un tirgotājiem??? Vai viņu pievienotā vērtība ir lielāka nekā zemnieku pievienotē vērtība? Pēc cenas tā izskatās, bet patiesībā viss ir otrādi! Tā kā pārstrādātāji saņem neadekvāti lielu samaksu (atalgojumu, atlīdzību -sauciet kā gribat) par savu zemo produktivitāti, tad aicinu valdību ar administratīvām metodēm samazināt tirgotāju un pārstrādātāju ieņēmumus, tāpat administratīvām metodēm apcirpt viņu administratīvos izdevumus uz mersedesiem, leksusiem un citiem nevajadzīgiem spīguļiem.
juris
j
Valdības vēstulei SVF pielikumā ir tabula ar kopējiem valdības izdevumiem un to samazinājumu pa ceturkšņiem. Tur parēķinot sanāk pat vairāk par 25%. Kā saka, 15 sakām, 10% vēl prātā - Valsts kase vienkārši neļaus izmaksāt....
pilseta
p
Tiem, kuri peisienas 15 % un 25 % Gribētu vienkārši atgādināt, ka jau 2008.gadā notika divas samazināšanas par 5 %, summējot šie 25 arī atrodas
a
a
Vienīgā cerība, ka aizdevums tiks izcili izmantots, t.i., tiks panākta strauja eksporta stimulēšana (bez devalvācijas to gan grūti iedomāties). Bet, ups.. valdība tak neko nerunā par stimulēšanu.. mums aktuāli ir tikai izdevumu mazināšana ar cerību deldēt importu. Tas droši vien izraisīs tālāku ekonomikas aktivitātes sarukšanu, pieaugošu bezdarbu un emigrāciju. Man ir skaidrs, kāpēc Zviedrijas ekonomisti neatbalsta devalvāciju (es viņu vietā darītu līdzīgi, lai gan arī tas pats Hjū minēja alternatīvu iespēju, kā zviedriem saglabāt savas intereses devalvācijas gadījumā), bet es īsti nesaprotu, kāpēc to dara latvijas ekonomisti.
a
a
"Latvijā politikas veidotāji visnotaļ labi apzinās, ko nozīmē viena vai otra izvēle. Vai gan citādi Latvijas parlaments ar opozīcijas atbalstu apstiprinātu budžeta grozījumus, kuri paredz 7 procentpunktu fiskālo korekciju, tostarp 25% atalgojuma samazinājumu visiem valsts ierēdņiem?" Jo gan pozīcijā, gan opozīcijā, piedošanu, ir ļoti nekompetenti cilvēki. Turklāt vairums ir tādi. Un nevajag spekulēt ar opozīcijas balsīm, daudzas no tām nāca kā atbalsts tam, ka KAUT KAS ir jādara, nevis tāpēc, ka plāns ir labs. Paša Godmaņa zināšanas ekonomikā ir viduvējas.
a
a
Vajag lasīt ārzemju ziņu portālus un ekonomikas blogus. Tur būs pilns ar šāda veida analītiskiem rakstiem. Hjū starp citu solīja atrast laiku atbildēt uz šiem Rozenberga argumentiem.
ku ku
k
Ja apgalvo, ka algas ir augušas straujāk par produktivitāti un algas ir nesamērīgi augstas, salīdzinot ar produktivitāti, tad nepārzin gan! Pieļauju domu, ka šo "argumentu" vienkārši ir izdevīgi ekspluatēt, iebarot reņģēdājiem. Ja papēta to algu struktūru sīkāk, tad sanāk, ka strādnieki par vienādu produktivitāti Latvijā saņem krietni mazāk, nekā Anglijā, bet menedžmenta (neproduktīvā) algas Latvijā ir lielākas nekā ASV! Nemaz jau nerunājot par visādām padomēm, kur pie produktivitātes 0, locekļi saņem vairāku tūkstošu algas. Ārpus algām ir visāda veida administratīvie izdevumi - luksusauto, sekretūtas, prezentāciju izdevumi, ofisi, kas uzņēmumu izdevumus palielina vēl vairākkart! Godmanis saka, ka Jums, reņģēdāji, samazinās algas, jo slikti strādājat! Bet ne jau parastā darba darītāji saņem tās neadekvātās algas! Ja lv pārtika maksā dārgāk kā Vācijā, bet pārdevējs saņem 5x mazāku algu, bet strādā vairāk kā vācu pārdevējs, tad jājautā, kur ir tas produktivitātes zudums? Kādus tirzdniecības tranus pārdevējs uztur? Tur jau tā lieta, ka produktivitāte tiek reķināta vidēji uz visu Latviju un algas tāpat, lai gan jāpaskatās dziļāk un nevar visiem nogriezt 25%, kādam ir jānogriež 70% vai vispār jālikvidē viņu amati (te es runāju par biezo galu, nevis apkopējām) un citiem nemaz.
Econ
E
Taa kaa pashreiz tiek runaats par turpmaaku algu samazinaashanu valsts sektoraa arii 2010 . gadaa, tad tie 25% ir diezgan reaali. Par devalvaaciju - rezultaats buutu tas pats, kas ar darba algu samazinaashanos, tachu otrais buus ljoti ilgstoshs, taadeelj The Economist to nodeeveeja par spiidzinaashanu (arii Latvijas uznjeemeeju- eksporteetaaju, kas pashreiz darbojas apstaakljos, kad apkaarteejjo valuutu veertiiba kriit), visaadi citaadi - kaadam jau buus jaaatmaksaa saspekuleetaa (par ko tagad dalja seezjot Havajaas un iereecot kaa kaads veel nesen rakstiija), korupcijaa izshkjeerdeetaa un izniekotaa nauda, kaa arii nepareiza ekonomiskaa politika (piemeeram, ar darbaspeeka truukuma pieljauhanu atsevishkjaas nozaress, nekustamaa iipashuma spekulaacijas, pieljautie milziigie konkurences paarkaapumi utt.), tad nu tas buus shaadaa veidaa, jo jaasamaksaa ir par visu. Nedomaaju gan, ka tas zviedriem iipashi paliidzees, jo visus krediitus taapat nedabuus atpakalj, arii ja tagad uzstaaj uz valuutas kursa saglabaashanu.
A> a
A
Vispār jau laikam tiešām no Latvijas maz kas būtu atkarīgs. Thu, Dec 18 2008, 13:08 GMT by Lars Christensen Danske Bank A/S The weakening of the Polish zloty has accelerated today with EUR/PLN trading around 4.18/4.19. This week alone the zloty has lost 7% against the euro. Since early August it has weakened more than 30% against the euro. The currency is also significantly underperforming other currencies in the region. This is surprising given the relatively better fundamentals in the Polish economy than in economies like Hungary or Romania.
cerams ka pārrakstīšanās 2
c
Nu tagad izlasīju līdz galam - vispār jāteic ļoti sakarīgs analītisks raksts. Nekas tāds tik padziļināts iepriekš nebija dzirdēts. Šis raksts parāda ka diskusijas par lata kursu ar SVF ir bijušas nopietnā līmenī un paldies Latvijas valdībai un pārējiem iesaistītajiem ja tādi ir bijuši ka tā ir pamatojusi un noturējusi nostāju attiecībā uz Lata kursu. P.S. Interesanti ka tā piebilde par 25% algu samazinājumu parādās arī otru reizi!?!?
cerams ka pārrakstīšanās k
c
neizlasīju visu rakstu līdz galam kad pamanīju vienu interesantu lietu, raksta autors raksta - citāts: "Vai gan citādi Latvijas parlaments ar opozīcijas atbalstu apstiprinātu budžeta grozījumus, kuri paredz 7 procentpunktu fiskālo korekciju, tostarp 25% atalgojuma samazinājumu visiem valsts ierēdņiem?" Akcents citātā ir par procentu samaiznājumu, SVF tātad runā par 25% samazinājumu, bet reāli šobrīd Valdība ir paziņojusi 15% samazinājumu!?!?
a
a
Eirozonai briesmas nedraudēs, ja leiši kaut ko sadomās.
A>>a
A
Nu bet kā leiši šeit pārdos savas preces?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas