Pārsteidz, ka apmēram puse no tiem ir jauni cilvēki - līdz apmēram 40 gadu vecumam. Bet 30 000 - 40 000 latviešu arī nav maz, no tiem arī labs skaits jaunu cilvēku. Muzeja organizētās nodarbībās piedalās daudzas skolu grupas, kopā 4000 - 5000 skolēnu gadā. Un ne tikai muzejā. Muzeja izglītības programmas sagatavotās ceļojošās izstādes regulāri apceļo Latvijas skolas, un ar tām skolotāju pavadībā gadā iepazīstas ap 15 000 skolēnu. Ir tiesa, varētu vairāk, un šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji paši to apzinās. Kad 2005.gada rudenī SKDS muzejam veica aptauju, ap 20% aptaujāto teica, ka viņi bijuši Okupācijas muzejā, kopš to atvēra 1993.gadā. Attiecinot to uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, muzeju it kā bija apmeklējuši vairāk, nekā 400 000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā līdz tam laikam vispār! Tas, liekas, norāda, ka cilvēki drīzāk minējuši izjustu pienākumu, vajadzību vai cerību muzeju apmeklēt. Un labi, ka viņi tā jūtas. Daudzi uz muzeju nāk, kad notiek sarīkojumi - izstāžu un grāmatu atvēršana, filmu demonstrācijas, priekšlasījumi vai publiski semināri. Laura Gundara luga Pieskaries baltajam lācim, kuras sagatavošanā viņš izmantoja muzeja materiālus, daudzus ievilināja muzeja dziļajos pagrabos. Ceram, ka mūsu paplašinātajā un rekonstruētajā ēkā ar mūsdienīgu jaunu ekspozīciju, mācību un sanāksmju telpām paplašināsies un daudzveidīgākas kļūs arī iespējas Latvijas iedzīvotājus saistošāk un labāk iepazīstināt ne tikai ar drūmo pagātni, bet arī ar grūto okupācijas seku pārvarēšanu un ceļu uz nākotni.
Kas apmeklē Okupācijas muzeju
Dramaturgs Lauris Gundars rakstā "Atkal uzelpojam?" (Diena 30.aprīlī) atzinīgi pieminējis Okupācijas muzeju kā "vienīgo mūsu aktīvo savas esamības apzināšanās aktu", bet nožēlojis, ka latviešiem interese par to maza, jo 99% apmeklētāju esot ārvalstnieki. Tā nav. Ārzemnieki veido gan ap 2/3 mūsu vairāk nekā 110 000 apmeklētāju gadā, it sevišķi vasaras mēnešos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.