Kas būs pēc gada?

Cik? Grūti spriest, jo gada laikā tirgus noskaņas un arī Latvijas ekonomiskie rādītāji var mainīties. Šobrīd (2011. gada janvārī) amplitūda ir plaša: leiši vakar pārdeva 18 mēnešu parādzīmes 25 miljonu eiro vērtībā par zemu likmi - 2,266%. Turcijai pagājušajā nedēļā 12 mēnešu parādzīmju likme bija 7,36%, Moldovai vispār neizdevās pārdot plānoto apjomu, pat par 8,33% likmi. Varam, protams, sevi mierināt, ka Latvija atšķirībā no Turcijas ir ES dalībvalsts utt., tomēr kopumā jārēķinās, ka tirgū piesaistītā nauda varētu būt divreiz dārgāka nekā tā, kuru pašlaik izmantojam. Te arī jāpiebilst, ka pat tāda ekonomiski relatīvi veiksmīgāka valsts kā Polija uz tirgu vien nepaļaujas un «katram gadījumam» pagājušonedēļ vienojās ar SVF par jaunu kredītlīniju 30 miljardu USD apmērā.Labi - maksāsim dārgāk, toties būs lielākas manevra iespējas. Kā mēs tās izmantosim (ja ņem vērā, ka saglabājas mērķis par pievienošanos eiro un attiecīgi kritēriju ievērošana)? Kā izpaudīsies važu nomešana latvju amatpersonu radošajam garam? Griezīsim mazāk? Summāri diez vai, jo parāda un deficīta līmenis jebkurā gadījumā jāsamazina. Tātad griezīsim citādi, piemēram, vēl radikālāk samazinot valsts pārvaldes izdevumus? Nav visai ticami. Varbūt iegūtā svabadība izpaudīsies kā tās uzņēmējdarbības stimulēšanas formas, ko aizdevēji mums pašlaik liedz, piemēram, kā jauni publiskās privātās partnerības projekti? Daļa uzņēmēju priecāsies, bet vai šie projekti dos taustāmu fiskālu labumu vai arī pārliecinās tirgu, ka nu Latvijas ekonomikai dots spēcīgs attīstības impulss?Iespējams, tirgu pārliecinātu, ja Latvijas valsts spētu veiksmīgāk apgūt ES finansējumu kā ekonomikas sildītāju plus tiktu vaļā no zaudējumus radošiem aktīviem. Šie uzdevumi veicami, negaidot 2012. gada 1. janvāri.