A.Vitenburgs gan uzsvēra, ka birojam neesot zināmi fakti, lai sniegtu komentāru saistībā ar konkrēto publikāciju par sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājas Valentīnas Andrējevas aizraušanos ar azartspēlēm.
“Pasaules prakse rāda, ka aizraušanās ar azartspēlēm ir viens no korupcijas riskiem — individuāls faktors, kas var motivēt amatpersonu izdarīt koruptīvu noziedzīgu nodarījumu, līdzvērtīgs lielām parādsaistībām vai atkarībai no narkotikām. Atkarība, aizraušanās, kādas citas vājības var radīt amatpersonai nepieciešamību pēc papildu izdevumiem – līdz ar to arī ienākumiem, tādējādi palielinoties riskam iesaistīties arī nelikumīgās darbībās,” informēja A.Vitenburgs.
Iepriekš uz jautājumu, vai ir atkarīga no azartspēlēm, V.Andrējeva atbildējusi izvairīgi: "Man grūti atbildēt. Varu iet un neiet. Bet man patīk. Domāju, ka kaut kur noteikti tā atkarība rodas."
KNAB pārstāvis piebilda, ka Eiropas Padomes izstrādātais valsts amatpersonu uzvedības modelis runā par to, ka amatpersonai ir pienākums uzvesties tā, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos un ticību valsts pārvaldes godaprātam, objektivitātei un efektivitātei.