Gan hipotekāro kredītu, gan līzingu, gan patēriņa kredītu un arī komunālo maksājumu kavētāju un nemaksātāju skaits un visticamāk arī bezdarbnieku skaits pieaugs, ņemot vērā šīs nedēļas valdības lēmumus.Protams, attiecībā uz cilvēkiem, kas aizņēmušies naudu, var teikt – paši vainīgi, tomēr jāatceras, ka viņi tāpat kā viņu kredītu galvotāji ir mūsu kaimiņi, radinieki, draugi, paziņas, tāpēc agri vai vēlu sociālais izmisums var sasniegt katras namdurvis.Ir arī par vēlu meklēt vainīgos. Katrai iesaistītajai pusei – kredītņēmējam, kredītdevējam un valstij – ir jāuzņemas sava atbildības daļa. Un katram ir jādomā, ko darīt, lai vismaz nepasliktinātu situāciju. Man gribās ticēt, ka lielākajai daļai situāciju, kurās nonāk kredītņēmēji, ir risinājumi:
- Kredītņēmējam pašam ir ļoti aktīvi jāiesaistās situācijas risināšanā. Problēmas ignorēšana vai slēpšanās no tās neko neatrisinās, gluži otrādāk – vēl vairāk pasliktinās kredītņēmēja izredzes aizsargāt savas tiesiskās un ekonomiskās intereses;
- Visbiežāk kredītņēmējs nav jurists vai nekustamo īpašumu speciālists, kas pārzina likumus, tāpēc cilvēkam ir jāmeklē speciālista palīdzība. Juristu konsultācijas ir diezgan dārgas, tomēr, iespējams, draugu lokā ir kāds jurists, kas varētu izskaidrot kredītlīgumā un citos dokumentos rakstītā būtību un palīdzēt sagatavoties sarunām ar banku. Bezmaksas konsultācijas var saņemt Latvijas Kredītņēmēju apvienībā (www.kreditnemeji.lv);
- Problēmsituācijas ar kredītiestādēm, parādu piedziņas uzņēmumiem vai tiesu izpildītājiem ir jārisina laicīgi. Katra nokavētā diena kredītņēmējam maksā naudu un gala rezultātā varbūt pat mājokli, tāpēc pie speciālista ir jāvēršas līdzko ir sajūta, ka var rasties problēmas. Vislabāk pie speciālista ir vērsties jau profilaktiski, lai viņš izvērtē un izskaidro situāciju, konstatē riskus un apdraudējumus. Līdz ar to persona jau laikus zinās, kā rīkoties, un iegūs laiku sev par labu!
- Nonākot patiešām nopietnās grūtībās pildot kredītsaistības, viens no variantiem ir fiziskas personas maksātnespējas process. Privātpersonu bankrota procedūra ir vienīgā legālā iespēja, kā izsolēs izpārdot visus personai piederošos īpašumus, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotam no parādsaistībām. Šis process ir dārgs un lielākajai daļai sabiedrības nepieejams, taču vismaz daļai tas var palīdzēt nenonākt parādu jūgā uz mūžu;
- Tāpat kredītņēmējam ir jāpatur prātā tas, ka ar banku un citām kredītiestādēm, parādu piedziņas uzņēmumiem ir jākomunicē rakstiski;
- Šobrīd katram kredītņēmējam jāpārlasa parakstītos kredītlīgumus un jāsaprot, kādas īsti kredītsaistības viņš ir uzņēmies (nevajadzētu aizmirst arī par galvotājiem, kam arī ir īpašumi, kas var tikt apdraudēti kredītņēmēja darbības un bezdarbības rezultātā). Ja sarunas ar banku jau notiek un abas puses ir vienojušās par turpmāko sadarbību (piemēram, kredītbrīvdienas), pirms kredītņēmējs paraksta papildvienošānās vai citus dokumentus, viņam būtu rūpīgi jāiepazīstas un jāizvērtē, kāda ietekme šim dokumentam būs uz personas finansēm pēc gada un pēc 30 gadiem. Nevajadzētu pieļaut, ka kredītņēmējs priekā par to, ka ir rasts risinājumus, atkal paraksta dokumentus tos nelasot un nesaprotot.
Cilvēkam ir jāatceras, ka var bēgt no parāda – braukt prom no valsts, strādāt nelegāli šeit pat un slapstīties no tiesu izpildītājiem un parādu piedzinējiem, taču parāds nekur nepaliks un kad cilvēks gribēs atgriezties Latvijā un atsākt aktīvu ekonomisko dzīvi, viņam būs jānorēķinās ar saviem kreditoriem. Tāpēc pirms bēgšanas no parāda cilvēkam vismaz ir jāzina, ka ir arī citas iespējas kā risināt situāciju.