Ko gaidīt no ASV 44.prezidenta?

Saprotamu iemeslu dēļ liela uzmanība tiek koncentrēta uz abu kandidātu atšķirībām ārpolitikas jautājumos, kuras daudzās jomās ir gan acīm redzamas, gan ievērojamas. Tomēr ir iespējams saskatīt dažas līdzības starp viņiem — daļēji tāpēc, ka dažas viņu domstarpības nav tik izteiktas, kā šķiet, un daļēji tāpēc, ka ierobežojumi, ar kādiem sadursies nākamais ASV prezidents, noteikti ierobežos katra no kandidātiem rīcības iespējas, atrodoties šajā amatā. Jauns laikmets ārpolitikā Paraudzīsimies uz Irāku, kas pēdējos piecos gados ir vislielāko šķelšanos izraisījušais jautājums ASV politikā. Baraks Obama regulāri norāda, ka lēmums sākt karu bija dziļi kļūdains; Džons Makeins uzsver to, cik lielā mērā stāvoklis ir mainījies kopš 2007.gada sākuma, kad tika palielināts amerikāņu karavīru skaits un pārskatīta ASV stratēģija. Novērotājiem var piedot, ja viņiem šķiet, ka ir runa par diviem pilnīgi dažādiem konfliktiem. Taču kā būs turpmāk? Lai kurš uzvarētu šā gada novembrī, ir skaidrs, ka Irāka turpmākajos gados ne tuvu nedominēs ASV ārpolitikā tik lielā mērā kā pēdējos gados. Mēs ieejam ASV ārpolitikas laikmetā pēc Irākas. Saskaņā ar to ASV militārā klātbūtne samazinās. Abu kandidātu viedokļi atšķiras jautājumā par šī karaspēka izvešanas laiku un tempu, bet ne par tā vispārējo virzienu. Turpretim ASV saistības Afganistānā palielināsies un karavīru skaits pieaugs. Šī prognoze balstās uz plaši izplatīto novērtējumu, ka tendences Afganistānā (atšķirībā no Irākas) ir negatīvas un ka ASV jānostiprina militārā klātbūtne šajā valstī un jāpārskata sava stratēģija, lai talibi negūtu pārsvaru. Tāpat tiek plaši atzīts, ka Pakistāna ir kļuvusi par daļu no problēmas. Pakistānas rietumu rajoni tagad ir kļuvuši par patvērumu kaujiniekiem un teroristiem, kuri pārvietojas iekšā un ārā no Afganistānas. Te Baraks Obama, šķiet, ir vairāk gatavs panākt, lai ASV rīkotu vienpusējus militārus reidus pret teroristiem, ja rastos šāda izdevība. Taču, lai kurš tiktu ievēlēts, viņš sadursies ar smagu izvēli, ja ar kodolieročiem bruņotā Pakistāna nespēs vai negribēs rīkoties kā ASV partnere un pildīt savas saistības cīņā pret terorismu. Trešā joma, kurā valda zināma vienprātība (un atšķirība no Džordža Buša) ir klimata izmaiņas. Nākamā prezidenta laikā ASV vairs nekavēs starptautiskos pūliņus radīt globālu režīmu, kas nosaka griestus siltumnīcas gāzu emisijai. Viens iespējamais šīs ASV politikas attīstības rezultāts būs spiediena pārbīde uz citām valstīm, it īpaši uz Ķīnu un Indiju, lai tās piekristu dažiem savas ekonomiskās uzvedības ierobežojumiem. Gan Makeins, gan Obama prezidenta amatā veiks pasākumus, lai uzlabotu ASV tēlu pasaulē. Viens no jaunā prezidenta pirmajiem lēmumiem būs aizliegt jebkādu spīdzināšanu. Itin drīz varētu sagaidīt arī lēmumu slēgt Gvantanamo līča objektu, kur terorismā aizdomās turētās personas ieslodzītas gadiem ilgi bez tiesas sprieduma. Ar Irānu — divas diplomātijas Irāna ir vēl viena joma, kurā atšķirības — vismaz sākumā — varētu nebūt tik krasas, kā kampaņa liek domāt. Abi kandidāti ir uzsvēruši, ka ar kodolieročiem bruņota Irāna nebūtu pieņemama. Uzvarētājs gandrīz noteikti apstiprinās jaunu diplomātisko iniciatīvu, kuras mērķis būs darīt galu Irānas neatkarīgajai spējai bagātināt urānu. Mazāk skaidras ir šādas iniciatīvas detaļas vai arī — ko ASV darīs, ja tā cietīs neveiksmi. Tomēr kandidātu paziņojumi par Irānu liek domāt par divām atšķirīgām diplomātijas filozofijām. Obama, šķiet, uzskata tikšanās ar ārvalstu līderiem par normālu ārpolitikas sastāvdaļu, kas jāizmanto kā viens no daudziem instrumentiem. Makeins savukārt turas pie uzskata, ka šādas tikšanās ir kaut kas līdzīgs atalgojumam, kas tiek piedāvāts, kad ir izpildīti zināmi priekšnosacījumi (nāk prātā Irāna), un liegts, kad tiek pārkāptas zināmas līnijas, kā tika novērtēta Krievijas rīcība šā gada augustā Gruzijā. Neraugoties uz šīm atšķirībām, katrs no viņiem īstenotu politiku, kas būtu raksturīgāka Buša otrajam, nevis pirmajam prezidentūras termiņam. Ņemot vērā bruņoto spēku noslogotību un ekonomiskās grūtības, nākamajam prezidentam bieži vien nebūs citas izvēles, kā vien runāt. Citos jautājumos, piemēram, par tirdzniecību, starp kandidātiem ir atšķirības. Makeins ir stingrāks brīvās tirdzniecības atbalstītājs nekā Obama. Taču šai atšķirībai varētu būt mazāka ietekme, nekā šķiet pirmajā brīdī. Kongresam ir liela loma tirdzniecības politikā, un gandrīz noteiktā varbūtība, ka pēc vēlēšanām pieaugs Demokrātiskās partijas vairākums Kongresā, nozīmē, ka pieaugs arī protekcionisms. Ekonomiskās grūtības sarežģīs atbalsta nodrošināšanu tirdzniecības līgumiem, neraugoties uz pašreizējo svarīgo lomu, kāda ASV ekonomikā ir uz eksportu orientētajām firmām. Starp abiem kandidātiem ir reālas un būtiskas atšķirības, kad ir runa par viņu pieeju pasaulei. Taču arī līdzību ir vairāk, nekā varētu būt acīm redzams debatēs un kampaņā. Nākamā prezidenta ārpolitikas aspekti ir redzami, ja novērotāji lasa starp rindiņām un to, kas netiek teikts, ievēro tikpat labi kā to, kas tiek teikts. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate