Patstāvīgāki, brīvāki, pašpārliecinātāki un mērķtiecīgāki — tā savus audzēkņus raksturo 12.klašu audzinātājas. Vidusskolēni, stāstot par saviem nākotnes plāniem, neslēpj, ka mācības mēģinās savienot ar darbu. Jo pieaugušo cilvēku dzīvi grib sākt dzīvot ātrāk.
Visu gribam tagad un tūlīt
Piektdien Latvijas skolās 12.klašu absolventi saņēma sertifikātus par nokārtotajiem eksāmeniem. Kādi ir mūsdienu jaunieši un ko viņi vēlas?
Kļūst neatkarīgi
"Viņi ir komunikablāki un atraisītāki. Izpēta profesijas, kurās var labi nopelnīt. Starp manā klasē izvēlētajām profesijām dominē uzņēmējdarbība un ekonomika," saka Smiltenes ģimnāzijas skolotāja Ingrīda Rulle. Viņa stāsta, ka jaunieša ceļš pēc vidusskolas lielākoties bieži vien ved ātrāk prom no vecākiem: "Viņi grib ātrāk kļūt neatkarīgi no vecākiem. Vēlas savu dzīvokli, mašīnu."
Arī Cēsu ģimnāzijas 12.a klases audzinātāja Inga Ivanova ievērojusi, ka "jaunieši ir reāli un praktiski domājoši". "Daļa domā par arhitektūru, par tehnoloģijām, par inženieriem. Ir meitenes, kas domā par vēsturi un valodniecību," klases skolēnu profesiju izvēli raksturo skolotāja. Viņa domā, ka jaunieši ātri kļūst patstāvīgi: "Tas noteikti ir vecāku aizņemtības dēļ."
Uz skolu — ar mašīnu
Jauniešu vēlme kaut ko dabūt ātri redzama arī parādībā, ka arvien vairāk 12.klašu skolnieki uz skolu brauc paši ar savām mašīnām gluži kā populārajā jauniešu seriālā Beverlihilsa. "Ui! Manā klasē tik daudziem ir mašīnas, ka stāvvietā pie skolas skolotājām nebija pat vietas, kur auto nolikt," saka Rēzeknes valsts ģimnāzijas 12.klases audzinātāja Ārija Melne.
"Lielākā daļa jau uzreiz, kā paliek 18 gadu, noliek autovadītāju tiesības," teic I.Rulle. Piemēram, Špoģu vidusskolas 12.klasē visi tiesības sākuši likt vēl pirms 18 gadu vecuma un līdzko nosvinēti pilngadības svētki, devušies uz autovadītāju eksāmeniem. "Gandrīz katram klasē ir mašīna. Meitenēm ir vecāku mašīna, puišiem — savas uzķūnētas. Nav jau tālu skola, citi tuvu dzīvo, ir arī autobusi. Tas tā vairāk respekta pēc," stāsta kāds Špoģu vidusskolas skolēns. Viņš pats atzīst, ka dažreiz tas kļūst smieklīgi: "Klasē iet divi brāļi, bet abi uz skolu brauc katrs ar savu mašīnu, lai gan vienā mājā dzīvo." Benzīnam pārsvarā naudu dodot vecāki, arī paši vasarās sapelnot. Tikai tad, kad benzīns beidzies, braukuši uz skolu ar autobusu. "Pirms trim gadiem, ja vidusskolēnam bija mašīna, tā bija vairāk tāda izrādīšanās. Bet tagad, mašīna vidusskolā ir kā pats par sevi saprotams," novērojusi I.Ivanova.
Ies, kur labāk maksā
Tādi viņi ir. Prasības pēc labklājības ir augstākas — saka sociālantropolgi. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere, dodoties uz skolām konsultēt vidusskolēnus profesijas izvēlē, novērojusi, ka "viņi mērķtiecīgi zina, ko vēlas, un skatās uz vairāk apmaksātām profesijām". Arī šogad veiktais Hansabankas un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pētījums rāda, ka skolēnu izvēlē par labu vienai vai otrai profesijai visbūtiskākais faktors ir atalgojums (66% aptaujāto). Pētījums arī rāda, ka, līdzīgi kā citus gadus, vairāk nekā puse skolēnu, sākot mācības, vēlas tās apvienot ar darbu. "Viņi ātri, ātri grib prom no vecākiem, mācīties, strādāt un pelnīt," saka E.Pormeistere.
Arī Daugavpils valsts ģimnāzijas 12.klases absolvente Ingūna Melne plāno tuvākajos gados "nostāties pati uz savām kājām." Viņa nāks studēt uz Rīgu, dzīvos kopmītnēs, un kādā otrajā studiju gadā jau plāno apvienot mācības ar darbu. "Paralēli studijām gribētu piestrādāt kaut vai tirdzniecībā, lai būtu kaut kāda naudiņa. Varbūt ar laiku varētu iegādāties vai īrēt dzīvokli," plānus kaļ Ingūna.
Var arī ēst pelmeņus
Kas mūsdienās jauniešiem ir svarīgākās lietas? "Nauda, savstarpējās attiecības," atbild divdesmitgadīgie Mārtiņš Martuļevs un viņa draudzene Ļena Bērtiņa. Mārtiņš strādā un plāno nākamgad mācīties par zobu tehniķi, bet Ļena studē Latvijas Universitātē (LU). "Dzīvokli točna arī vajag," piebilst Mārtiņš. Ļena piekrīt. Pašlaik abi dzīvojot pie vecākiem, taču gribot atrast savu dzīvokli. Un nemaz nebaidoties ņemt tam kredītu. "Gribās savu. Lai neviens neko nesaka, kad vēlu pārnāk mājās," smej Mārtiņš.
Savukārt LU fizmatu 4.kursa students Guntis Šmaukstelis uzskata, ka jauniešus vispārīgi var iedalīt divās grupās — dzīves baudītāji un karjeristi: "Man un maniem draugiem vērtība pagaidām ir dzīves baudīšana. Galvenais, lai esi pats sava laika noteicējs. Nav svarīgi, vai tev mašīna vai dzīvoklis. Vari dzīvot arī kojās un ēst pelmeņus, bet tev apkārt vienmēr ir draugi un tu esi pats sava laika noteicējs." Tieši tādēļ Guntis strādā tikai uz pusslodzi. "Es pazīstu dažus, kas strādā pilnu darba slodzi un vēl vairāk. Labi, viņam ir mašīna. Bet ko tas dod?" saka Guntis, kurš pats pa Rīgu brauc ar velosipēdu un ceļo ar stopiem.
Gribas visu un uzreiz, taču draud vilšanās
Roberts Ķīlis, sociālantropologs
"Šie jaunieši ir piedzīvojuši pēcpadomju laikus, kad cilvēki slāņojās. Tādēļ jauniešiem gribas kaut kā visu ātri un uzreiz dabūt, sashēmot. Līdz ar to jauniešus raksturo pietiekama individualitāte, lielāka riskēšana, nerēķināšanās ar sekām. Tādēļ lielākā daļa jauniešu ne vienmēr skatās uz ārzemēm kā studiju virzienu, jo tur ir ilgtermiņā jādomā un jāplāno sava dzīve.
Amerikāņi par to nopietni satraucas. Tur 29—30 gadīgi cilvēki piedzīvo depresiju, jo viņu ekspektācijas (gaidas) ir bijušas pārāk augstas un dzīvē viss nav nācis tik ātri un tādā veidā, kā viņi gribēja. Daļa, kas gribēja plašu dzīvojamo platību, skaistu partneri, bagātības, mašīnu, nav pie tā tikuši. Mums arī pēc pāris gadiem varētu būt līdzīgi. Sāksies aplauziens, jo jauniešiem viss nenotiks tik ātri, kā gribēja."
Gaida, ka kāds sarūpēs labklājību
Aivita Putniņa, sociālantropoloģe
"Jauniešu vērtības ir ļoti izmainījušās. 90. gados, kad prasīja vidusskolniekiem par nākotni, starp meiteņu atbildēm dominēja vēlme izdevīgi apprecēties. Tagad tā vairs nav — jauniešiem ir lielāka apziņa, ka paši varēs iet un kaut ko darīt. Profesiju izvēlē ir labi manāms prestiža jautājums. Profesijas asociējas ar labklājību. Pēdējais pārskats par tautas attīstību rāda, ka jauniešiem atšķirībā no viņu vecākiem ir pasīva labklājības izpratne — jaunieši gaida, kad "kāds" atnesīs to labklājību — diploms, izvēlētā profesija vai valsts. Izrādās, ka ir arī pietiekami daudz jauniešu, kas atgriežas pie vecāku ledusskapjiem, jo prasības pēc labklājības ir augstākas. Neatkarību izbauda tajā, ka viņiem paliek sava nauda. Pie vecākiem viņiem ir istaba, par ko nemaksā īres naudu, produkti, kurus apēst. Tā paliek pāri nauda ceļojumiem, izklaidēm, klubiem, mašīnai. Tas ir mūsdienu fenomens — jauniešiem ir pat labi apmaksāts darbs, bet vienalga dzīvo pie vecākiem."
fab
Juris