Ko vēlas jaunieši?

Precizēšu vienu lietu, varbūt žurnālistei noder citos rakstos, nav gluži tā, ka nav pētījumu par jauniešu vērtībām. 2007.gadā tika veikts pētījums "Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā" (pieejams BGLM mājas lapā). Pētījumā tika veikta jauniešu anketēšana un tur kā lielākās vērtības jaunieši minēja ģimeni, draugus, veselību, brīvo laiku.

Paklau, man liekas, Tev tā sāpe par LR ir pārāk liela:) Tādā ziņā, ka Tu nez kāpēc negribi pieņemt vēsturiski nosacīto: nu, ir naivi salīdzināt LR ar vecajām Eiropas valstīm un ASV, un paziņot, ka esam nulle. Protams, valsti grauj negodīgi politiķi, korupcija, šauras savas kabatas, ne valstiskās intereses. Jā, Latvijai tas ir traģiski un negatīvi rezonē visās jomās. Tomēr spļaudīties, ka te nav iespēju jauniem cilvēkiem un ka te vispār nekā nav, ir naivi un tuvredzīgi. Tādēļ, ka jaunai valstij pat pie labākajiem attīstības nosacījumiem vienmēr klāsies grūtāk, un tas uz ilgu laiku. Otrkārt, a kas tad liedz jauniem, uzņēmīgiem, patriotiskiem cilvēkiem ar labu izglītību Latviju (arī darba tirgu un mājokļu tirgus tradīcijas) būvēt uz stingriem, inteliģentiem pamatiem? Lūdzu, sd, te ir tik daudz, ko darīt! Sāc tikai! Piemēram, Norvēģijā cilvēkiem ir depresijas tieši no perfektā dzīves līmeņa, absolūti sakārtotās vides... Arī tāds sociālantropoloģisks fenomens... Un nevajag pārmest rakstam, ka tas ir uzpirkts vai neobjektīvs. Man, no malas lasot, likās objektīvs. Tas labi uzskicē gan mūsdienu jauniešu portretu, gan iezīmē problemātiskos aspektus un riskus nākotnē. Nav jau raksts Ekonomikas, biznesa sadaļā, kur jāizvērš kādi konkrēti aprēķini un zinātniski pierādījumi. Un, zini, Tu jau tā jautri uzrakstīji: jauniešiem ir lieka nauda, jo mājokli atļauties viņi nevar, bet dzīvo pie vecākiem un nauda paliek pāri. Tas ir tieši tas, ko es saku: bezkaunība, izlaidība! Jo vai tad par mājokli, kur dzīvo, viņi maksā? Nē, lai maksā senči vieni paši, kuri bieži vien pelna tāpat vai pat sliktāk, jo ''es taču dzīvoju pie vecākiem!'' Nekādas atbildības un takta pret vecāko paaudzi, ne arī pret savu paša dzīvi! Piekrītu, ka mājokļu tirgus Latvijā ir jauniem cilvēkiem, jaunām ģimenēm ļoti nelabvēlīgs, un tas ir sāpīgs jautājums. Tas būtu jārisina. Taču, no otras puses, tas ir arī labs aizbildinājums savai aizkavējušamies bēbja dzīvei: sak, man savam mājoklim nesanāk, nu tad, lai senči maksā, es līdz 25 - 30 gadiem mierīgi pajautrošos! Var taču meklēt labāku darbu, uzstādīt mērķi - savu mājokli, kaut arī vienkāršu, un to realizēt! Be nē, vieglāk taču parazitēt un pie visa vainot valsti. Par Tevis minētajiem ''laimīgajiem 30 gadniekiem''. Nezinu, vai laimīgajiem, bet ļoti laba sajūta atskatoties, ka viss kopš 19 gadu vecuma saviem spēkiem sasniegts. Valstij nomaksāti visi nodokļi, vienmēr. Uzņēmumā sakārtota darba vide, viss civilizēti. Darbs patīk, un nes labumu valstij. Alga laba. Turklāt, mājokļa kredīti saviem spēkiem drīz būs nomaksāti. Kāpēc lai es gaidītu 40 vai 50 gadu krīzi, ja ar lielām grūtībām protu tikt galā, lielā pieticībā arī protu dzīvot, bet, no otras puses, esmu jau sev radījusi stabilu pamatu. Tagad tikai attīstīties - mācīties, lasīt, un dzīvot! Priecāties. Grūti tiem 19-25 gadīgajiem trallinātājiem, zini, kāpēc? Viņi kādos 28 - 30 gados dabūs sev uz galvas visas lielākās grūtības vienlaikus: mazus bērnus, ģimeni uzturēt, beidzot (!) tikt pie sava mājokļa un sākt maksāt kredītu (jo visu mūžu ar ģimeni un bērniem ta pie senčiem nedzīvos) , kā arī ap 30 tomēr sāk zust lēnām fiziskā izturība. Vot, tā arī ir tā krīze, par ko R. Ķīlis minēja. Savukārt, tiem, kuri sākuši nopietni rukāt un izsisties jau no 19 gadiem, ap 30 jau būs zināma stabilitāte. Tā, lūk...

kaa saprotu - viens kaartiigs ambiciozs un vaross jauns cilveeks ir tapis - sd. pieljauju, ka iespejams, darbojas zjurnaalistikaa vai vismaz sjii lieta saap! patiikami - roc tik uz prieksju. paraadi visiem 30, 40 un 50- gadiigajiem kaa vajag! un to es saku bez jebkaadas ironijas! man ljoti patiik ambiciozi jauni cilveeki. un galu galaa - kaapeec neprasiit lielu algu??? kas zina, njems un iedos! ja neko neprasiisi - tad dabuusi to, kas paliks paari! :)) peetniekiem - man skjiet, ka tas ir ljoti normaali, ka jauniesji visu grib uzreiz un tagad. cik atceros no savas agraas jauniibas (pirms 20 gadiem, kad man bija 16 :)) ) - arii es gribeeju visu un uzreiz... turklaat es to gribeeju arii veelaak, kad man bija 20 un 25! daudz ko ir izdevies izdarit, veel vairaak - nee... un ne jau taapeec, ka es suuri, gruuti nestraadaaju - bet gan taapeec, ka rodas arvien kas jauns.

Varu iedomāties ko sauc Salacgrīva... Attiecībā uz REA - atceros, vienu skolasbiedru - viņs bija tipisks uzņēmēja skatījums un viņš piedevām vēl labi mācījās. Toreiz viņš uz vienu brīdi bija kā sadedzis un meklēja augsto tehnologiju iespējas LV. Toreiz tas likās interesanti, no šodiens viedokļa raugoties, varu tikai pabrīties, ko REA studenti iemācās, ja viņi meklē 'dzīvo pie mirušiem'. Saprotu, ir jau labi, ja studenti pastaigā apkārt un paskatās, kas pasaulē notiek, bet tādēļ jau ari ir pasniedzēji, kaut kāi mentori, kas tomēr pabrīdina, kas bezjēdzīgos pasākumos nevajadzētu iesaistīties. Un attiecībā par Anša Egles minētajiem 'cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību' - nu jā, ir apbrīnojami, ka cilvēks nezina, kas notiek pasaulē un vietējās bezjēdzības ir pieņēmis par normu. Bet kā jau tecu - ir krīze un krīze turpināsies, līdz cilvēki tiks izmācīti. Un par laika tērēšanu - tas gan ir taisnīga. Forumi ir bezjēdzīga lieta, bet šārīta dienā šis raksts man likās sasniedzis tādus idiotisma kalnagalus, kas atļāvos ierakstīt. OK - centīšos vairāk tā nedarīt. Arī šajā lietā var apskaust ārzemnieku - ja viņš paņem The New York Times The Economist, tad viņš par būt pārliecināts, ka atradīs gan rakstus ar pamatīgiem faktiem un insight, gan arī perfectus oped, kur lieta būs apskatīta no visām pusēm, un bez sekluma vai novirzēm un kāda sponsora puses. Diemžēl - ārzemnieki maz raksta par LV, tad nu ir jāpaļaujas uz dienu un jabūt gatavam, ka gadīsies pa rakstam, kas liks rīkoties ne tā, kā būtu gribējies. Ceru, ka man izdosies vairāk nekad nerakstīt dienas forumos. Vienkārši ir jāuzaudzē vēl biezāka āda, jānorūdās pret provinciālsimu un seklību; un jāsaglbā motivācija par laimīgo zemi.

Tas, ka cilvēki veiksmīgi nodarbojas ar uzņēmējdarbību (ērces, ielasmeitas, spekulanti u.c.), ir lieliski - viņi atrod motivāciju un veidu, kā izdzīvot. Un krīzē mēs nevaram vainot atsevišķus uzņēmējus, bet sistēmu kopumā. Lai gan es pats nekad necenšos kādu vainot - meklē vispirms sevī. Nav jēgas pa tukšo kladzināt, ka sistēma ir slikti, viss ir slikti - neiznieko laiku un dari, kā uzskati par pareizu citā sistēmā, citā laikā, citā vietā. Vai arī dodies uz Jēkaba ielu un iesniedz priekšlikumus, kā vajadzētu labāk, pareizāk, gudrāk, tā lai visiem labāk. Ir daudz iespēju ietekmēt procesus - vajag tikai izvēlēties savējo un uz priekšu :) Tā teikt - veselīgu, konstruktīvu priekšlikumu, nevis tukšvārdību. Rīcībā spēks :) paldies par jauko domu apmaiņu - Salacgrīva sauc :)

No pieredzes - virzieni ir ne tikai LV, bet arī visā pārējā pasaulē. Lai gan LV to ir salīdzinoši vairāk un visas nišas ne tuvu nav aizņemtas. Mana laba paziņa pēc studijām Oksfordā izvēlas atgriezties LV, ne jau tāpēc, ka nebūtu ko darīt ārzemēs :) Man šķiet uzskats, ka ārzemēs ir labāk, skaistāk, labāk, ir ekonomisko bēgļu mīts. Un skaidri parāda, ka vērtība ir materiālā pasaule, nevis sevis paša realizācija :) Un tas, ka ārzemēs, būs vairāk ko atrast - neticu :) Pat teikšu tā - zinu, ka tur sabiedrība ir tieši tādā pati, kā šeit. Varbūt atšķirība ir economy of scale - tur objektīvi ņemot, katrā industrijā ir daudz vairāk spēlētāju. Taču jebkurā gadījumā ideja par to, ka risinājums ir ārzemēs, ir vieglākās pretestības ceļš. Ja Tev nav "iekšā", tad nekādas ārzemes Tev nepalīdzēs :) Es domāju, ka objektīvi ņemot, spējīgs cilvēks var sevi realizēt visā pasaulē :)

Un vēl ir arī idejiskais faktors. Ja LV nākas maksāt par mājokli, tad nauda nonāk spekulantu, rijīgi, pretīgu spekulantu kabatās, kas kā ērces vai kā ielasmeitas piesūcas saviem upuriem un zīž, zīž, zīš līdz nāvei. Tagad ir krīze, bet godīgi sakot - daudzus tas priecē un daudzi vēlētos, lai krīze būtu jo dziļāka. Jo ja sāksies gaišāki laiki, tad modīsies arī vēl neapsprāgušās ērces un ielasmeitas - NĪ darboņiem - kas atkal rijīgi metīsies virsū saviem upuriem un atkal zīdīs, zīdīs, zīdīs līdz nāvei, līdz nākamai krīzei. Emocionāli, bet tā tas ir, un tas arī mudina rīkoties tā, lai krīze būtu tik dziļa, ka šie mošķi apsprāgst visi kā viens un katram jauna rodas pāŗdomas, pirms viņš uzsāk ko līdzīgu.

Es teicu, ka virzienu nav LV, bet ir virzieni un motivācija, ja jaunietis par savu nmērķu piepildīšanas vietu un sabiedrību ir izvēlējies ārzemes, lai kādi arī šie mērķi būs, tur tos varēs sasniegt un tieši šajā motivāciju var atrast. Atkal - rakstā par to nebija.

Atbildot anonīmajam/-ai sd :) Motivācija - tas ir svarīgākais, manuprāt, jebkurā lietā, ko dari. Būt atklātam pret sevi un saprast - kāpēc tieši tas un tādā veidā :) Un šī motivācija var būt jebkas - materiālie labumi, sasniegumi privātajā dzīvē, jebkas, kas liekas saistošs un interesants katram pašam. Un par to nevienam nevar pārmest, kāda ir motivācija. Un ja motivācija būs spēcīga, tad ari nebūs problēmu sasniegt to, ko vēlies. Es neesmu šarlatānisma piekritējs, taču zinu, ka ja katra paša doma būs tīra un skaidra un būs pietiekami liela neatlaidība šo domu materializēt, tad tā materializēsies. Un tas, ka kā sd apgalvo, nav virzienu - ES PILNĪBĀ NEPIEKRĪTU. Virzienu ir tik daudz, ka atliek tikai atrast sev piemērotāko. Es saprotu, ka vispārējās sociālās apātijas laikā šķiet, ka nav perspektīvu. Un tad ir tas ko tu redzi - vai glāze ir pa pusei pilna vai tukša :) Un tad arī tu saproti, ka ir iespēja izvēlēties. Protams, ka kā jebkurā jaunā sākumā, jārēķinās ar zināmām grūtībām - miljons makā krīt tikai TV ekrānā. Un sākums var ilgt gan gadu, gan 10 gadus - to neviens nepateiks. Bet ja 1 vai 10 gadi šķiet pārāk ilgs laiks, tad tiešām būs grūti sasniegt jebkādus panākumus/sasniegumus/mērķus. Ir iespēja izvēlēties. Nikai: Tu ļoti precīzi uztvēri lielas daļas mūsdienu vērtību izpratnes par to, ka vērtība ir nevis paša padarītais, bet spēja pielāgoties apstākļiem un izšļūkt uz citu rēķina. Es domāju, ka daudzkārt dzirdētā attieksme par to, kādā veidā tiek rakstīti kaut vai kursa darbi - vērtība ir pasūtīt to kādam citam uzrakstīt, nevis pašam izurbties cauri grāmatu kaudzei, citiem materiāliem un saprast tēmu un uzrakstīt. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā kas tāds nav iedomājams. Iedomājams ir - tikai tad students tiek atskaitīts par plaģiātu. Un es pats zinu, cik vērtīgi ir patērēt laiku, lai saprastu tēmu un lai pats uzrakstītu savu darbu, nevis nospert to kādam citam. Bet kā saka izvēle ir katra paša rokās. Un tad nevajag brīnīties par sekām, ko katra konrētā cilvēka rīcība izraisa īstermiņā un ilgtermiņā :)

Tu nesaprati - dragāšana par krogiem un ceļojumiem ir tāpēc, ka ir lieka nauda un lieka nauda ir tāpēc, ka naudas nepietiek savam mājoklim un tad nu nākas dzīvot pie vecākiem. Ja pietiktu naudas savam mājoklims, tad arī atkristu visas uzdzīves, būtu interese domāt arī pa gimeni utt. Tas vienkārši tracina, ka diena un visi sociālntropologi nejēdz uztaistīt elementāras lietas. Kādi ir viņu secinājumi? Jaunieši vainīgi. Mani secinājumi ir - LV ir idiotiska mājokļu politika. Ja mēs rīkosiems sekojot diens un soc-antropologu secinājimiem, tad brauksmim vēl lielākā purvā iekšā. Kas tur nav skaidrs? Palasiet tavsdarbs portālā - kā tagad ir ar žurnālistiku dienā un tad arī būs skaidrs, kā šādi rakstiņi cepas. Raksā ir izmantots NVA & Hanzenes pētījums - tas ir absurds. Lielās bankas taču uz to turas, ka cenšās notēlot savu darbu kā prestižu, lai tikai cilveki piecieš gan algu, gan arī dzīvi pie vecākiem un tad arī nāk tādi pasūtījumi raksti. Reāli - katram cilvēkam ir vajadzīgs savs mājoklis, sava gimene un ja uzņēmums nespēja darbu saroganizēt tā, ka tas ir panākams, tad tās ir jātaisa ciet, pat ja tā būtu banka ...ene un nevis viņu absurdās, vienpusīgās un rijīgās idejas jāizplata. Rasktā ir divi speciālistu viedokļi - abi vienā virzienā. Jūs to saucas par profesionālu žurnālistiku? Es ne. Un par tiem laimīgjaime šodiens 30-gadniekiem, kas no spējuši izsitites. Godīgi sakot - paskatites uz LV ekonomikas struktūru un arī uz šo 30-gadnieku darbavietu lomu tajā un to vsiu ielieciet attīstīto ekonomiku konteskstā un tad varēsiet secināt gan to, ka nekādi dižiem panākumi tie nav un arī to, kas, kas zina, varbūt, ka šos 30-gadniekus sagaida īpaša 40-gadnieku un 50-gadnieku krīze.

Tā nelaime jau nav tajā, ka dzīvo pie vecākiem. Tas tiešām pie mūsdienu NĪ cenām Latvijā, diemžēl, ir neveselīgs un nožēlojams, bet tomēr risinājums, kamēr jaunais cilvēks izlaužas'darba tirgū. BET. Tā nelaime ir izlaidībā un bezkaunībā, kas rakstā labi uzsvērts: dzīvo pie vecākiem un, lai gan pelna ok, neko nemaksā par dzīvesvietu. Vai tad nav absurds, ka strādājošs students vai tikko augstskolu beidzis strādājošais dragā pa klubiem, ceļojumiem, pērk sev visu ko, bet nemaksā kopā ar vecākiem uz pusēm par mājokli? Tā ir vnk deģenerācija. Un principā Ansim Eglem pilnīga taisnība: nav krampja un ilgtermiņa vīzijas. Ka tikai kaut ko par velti no vecākiem nobičot, ka tikai izsist lielāku algu, neko smagi nestrādājot un forši palīferēt pa dzīvi. Pilnīgas muļķības, ka Latvijā nevar atrast labu darbu un, kārtīgi strādājot, izsisties! Var! Visi 30 gadnieki tā kā es to ir izdarījuši, jo 90-gados, kad paši bijām pēc videnes, vecākiem nebija naudas mūs uzturēt un izlaist, un BIJĀM SPIESTI melnu degunu rakt no pašas apakšas, lai tagad, savukārt, būtu sev jau sapelnījuši labu dzīveslīmeni. Tiešām nezinu, ko darīs šitie jampampiņi, kuriem tagad 19 - 23 gadi, un kuri NEKO negrib darīt savas dzīves labā, tikai parazitēt un izvērst milzu ambīcijas. Domāju, ka R. Ķīlis pareizi saka": 30 gadu vecumā viņus sagaida depresija. Un sasista sile. Protams, ne visus. Ir arī lieliski, uzņēmīgi jauni cilvēki.

Par pārmērīgām ambīcijām es saucu vēlmi sasnieg ļoti daudz, ļoti īsā laikā un neko daudz nedarot. Normāli Eiropas valstīs tikko augstkolu pabeidzis students sāk no pašas apakšas savā nozarē un tikai ap gadiem 30 kļūst par vidējā līmeņa vadītāju. Bet mūsējie grib uzreiz no augstskolas sola par vadītāju ar algu virs 1000Ls. Protams, ir tādi, kas jau studiju laikā strādā ļoti daudz un neatlaidīgi, lai virzītos uz priekšu, bet tādu ir labi, ja 5%. Pārējie uzskata, ka viņiem tas viss pienākas. Tāpat vien. Viena lieta ir uzstādīt augstus mērķus, pavisam cita- tos sasniegt.

Manuprāt diena nav ņemusi vērā vairākas lietas. Pirmkārt - jaunieši dzīvo pie vecākiem tieši tādēļ, ka NĪ cenas ir neiedomājamas, arī normāla īres tirgus nav. Skaidrs, ka tas iegriež gan jaunajiem, gan vecajiem. Valsts varēja šo lietu sakārtot - gan ieviest pirmā mājokļa atbalsta programmu, gan ieviest NĪ nodokļus, lai lieko platību īpašnieki kaut ko tomēr darītu ar tām. Otrkārt - par to ka jaunieši visu grib ātri un uzreiz. Bet vai kāds var pateikt normālu godīgas karjeras ceļu Latvijā? Manuprāt tāda nav. Lai kā cilvēks šeit mācītos un augstkolas gados censtos gan brīvprātīgā darbā, gan projektos apgūt tiešī savas profesiju, viņam pēc ausgstkolas beigšanas iespējas LV ir gandrīz nulle. Ir izņēmumi, bet pamatā LV nav vienkārši normālu uzņēmumu, kas strādātu ar augstām tehnologijām un kuriem būtu vajadzīgi profesionāļi. Ir gan karikatūras - viens slavens farmācijas uzņēmums ir jau kļuvis par legendu, ar to, ka itkā sūdzās par profesionāļu trūkumu, piedāvā stipendijas, bet tajā pašā laikā tur tiem pašiem profesionāliem alga ir lielveikala kasieres līmenī. Tāpat tas ir ar bankām. Pat vidējiem vadītājiem alga ir tikai kadi 600-700 netto vidēji. Un šādā situācijā - kas būs tā motivācija, kāpēc jauniešiem vajadzētu radināties pie 'regulāra, patstāvīgam un neatlaidīgam darba', ja tas galu galā nenes pat minimālo dzīvei nepieciešamo, piem., savu dzīvokli? Kur Ansis Egle saskata motivāciju būt neatlaidīgam, ja vienkārši nav jau nevien virziena, kurā būtu vērts būt neatlaidīgam. Bet viena motivācija tomēr ir! Vienkārši - kamēr dzīvo LV ir jāmācas un pie pirmās izdevība dabū labu vietu ārzemēs ir jābrauc prom. Cerams, ka tas kādam var palīdzēt izraudzīties pareizo attieksmi. Un tie, kas melš par ambīcijām. Jūs esat veci, jums ir padomjlaika dzīvokļi (un nekā arī vairāk nevajag, tāpēc jūs pat pirktu nevarat pakustinātu un esat ar mieru sēdē lielveikalu kasēs, vilcienos biļetes pārbaudīt, vai kārpīties pa santehnikas darbiem, vai labākajā gadījumā sedēt uz vietējās zinātnes padomas atmestajiem pāris simts latiem un dremēt, itkā jūsu darbs un jūsu muļķīgās atskaites kādam būtu šeit ļoti vajadzīgas) un padomjlaika vergu dvēseles. Ja kāds jauns cilvēks grib pa īstam strādāt un pa īstam arī nopelnīt, tad jums tas skauž un jums kremt savs verdziskums. Šaubos, vai LV jauniešu prasības var saukt par ambīcijām, tā vienkārši ir normāla prasība pēc normāliem uzņēmumiem un normālas karjeras un tas, ka kāds jaunietis gribā būt profesionālis un nevis veikalā klīst apkārt par pārdevēju, tas arī ir ļoti normāli un ir vienkārši smieklīgi, ka kaut ko tādu var nosaukt par ambīcijām. Un vēl par dārgiem mājokļiem - tā ir problēma arī rietumos, jau spetiņdesmitajos un astoņdesmitajos rietumu rakstnieki bija pamanījuši, ka janie sāk dzīvot pie vecājiem, lai gan viņiem itkā labs darbs. Algas priekš sava mājokļa nepietika, bet priekš izklaidēm, apgērba un mašīnām pietika un bija pat par daudz. Tā ir rietumu novecošanās sērga - mājokļi parasti pieder vecajiem - viņi tos iegādājās tad, kad tie vēl bija pieejmi vai arī ir jau izmaksājuši hipotēku, un vecie ir tādēļ ieinteresēti, lai mājokļi būtu nepieejami un cenas augstas un dažreiz jaunie - tie kas beidzot tikuši pie sava mājokļa - tam piekrīt. Tas, protams, ir nejēdzīgi. Vecajiem tā ir lieliska iespēja ekspluatēt jaunos - sak, gribi normali dzīvot, nu tad arī strādā 20h dienā, līdz varēsi to atļauties. Un te nav nekāda runa par normālu tirgu - pieprasījumu un piedāvājumu. Ja kādi jaunie izdomās - celsim paši mājokļus, tad vecie no jauna ar likumdošanu izkrpoļos tirgu un panāks savu. Nezinu - kas tas ir - varbūt vecie nav spējīgi pieņemt normālus lēmumus valsts pārvaldē, varbūt viņi tiešām ir nežēlīgi alkatīgi, lai ar saviem īpašumiem (mājokļiem, kapitāldaļām) eksplulatētu jaunos, bet varbūt viņi ir perverti un priecājas, ka var mocīt jaunos par to, ka viņi ir jauni. Lai kā tas būtu - pasaulē ar laiku var iezimēties priekš vecajiem diezgan baisa tendece - jaunie vienkāŗši var negribēt maksāt sociālos nodokļus un pensijas priekš vecajiem un pārcelties un kādu Āfrikas valsti, kur nav veco sloga. Ja atrastos tāda valsts, kas to spētu izmantot, tad tā neapšaubāmi ātri kļutu par visbagātāko valsti pasaulē. Protams - arī šeit vecie stiepj savas kaulainās rokas, piem. uzspiežot valstīm piedalīties starptautiskajās finanšu institūcijās, kuras lielā mēra stutē pensiju sistēma gerontokrātiskajās valstīs, bet - visam ir savas robežas un katrai pacietībai ir savs mērs...

Musdienu jaunieshi vairuma vnk ir dumji!

Strādājot augstskolā ir nācies novērot, ka daudziem jauniešiem ir milzu ambīcijas un augsta pašapziņa, bet trūkst motivācijas un iemaņu regulāra, patstāvīgam un neatlaidīgam darbam. Diezgan uztraucošs novērojums...