Arī partijas "Pilsoniskā savienība" Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile personīgi atzina, ka šādu priekšlikumu varētu atbalstīt un varbūt pat to ierosināt. Tomēr pēc konsultācijām ar pārējo koalīcijas frakciju pārstāvjiem deputāte paskaidroja, ka tas ir krietni sarežģītāk - tā kā prezidija sastāvu nosaka Satversme, tad, piemēram, biedru skaita samazināšana prasītu grozījumus arī valsts pamatlikumā.
"Tas ir jāapdomā... tur ir teikts, cik jābūt [Saeimas priekšsēdētāja] biedriem, bet skaitliski nekas nav teikts par sekretāriem," noteica parlamentāriete, neizslēdzot, ka pēc kāda laika jaunas idejas šajā sakarā vēl varētu rasties.
Satversmē noteikts, ka "Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem".
Partijas "Jaunais laiks" līdere un Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa gan uzsvēra, ka jau patlaban katram prezidija loceklim ir daudz pienākumu. Tomēr deputāte arī piekrita, ka patlaban jau labu brīdi prezidijs ir nepilnā sastāvā un funkcionē pilnvērtīgi.
Runājot par to, vai samazinātā sastāvā būtu kavētas kādas prezidija funkcijas, Āboltiņa atzina, ka regulāro Saeimas sēžu vadīšanā "tā ir ļoti laba drošības izjūta", ka ir trīs cilvēki, kas to drīkst uzņemties.
"Katrā ziņā "Jaunais laiks" nebūs tas, kurš iebildīs, ja kāda partija to ierosinās," pārdomu noslēgumā klāstīja politiķe.
Noraidoši uz šādu ideju reaģēja vien Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ("Latvijas Zemnieku savienība") paskaidroja, ka tādejādi būtu ļoti grūti rēķināties ar nepārtrauktu darbu parlamenta iekšienē vai starptautisko attiecību uzturēšanā. Jau patlaban katram prezidija loceklim ir noteikti savi pienākumi, un mazāks sastāvs vai nu liegtu vispār doties komandējumos, kuros parlamentārā līmenī tiek sekmēta Latvijas sadarbība ar citām valstīm, vai arī būtu apdraudēta Saeimas sēžu regularitāte.
Patlaban Saeimas priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kuru pienākumos ietilpst Saeimas sēžu vadīšana viņa prombūtnes laikā.
Arī parlamenta spīkera frakcijas biedrs un frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka neuzskata šādas izmaiņas par lietderīgām, kā arī neredz tajās būtisku finansiālo ieguvumu.
"No praktiskā viedokļa nezinu, vai tas būtu labi," minēja deputāts. Viņš atgādināja, ka būtiskākā izdevumu pozīcija - komandējumi - jau krietni samazināta un divu amatu samazināšana prezidijā neko daudz nedotu.
"Prezidijs arī veic šīs reprezentatīvās funkcijas, kas Saeimai tomēr, uzturot starpparlamentārās attiecības, ir vajadzīgas," pārdomās dalījās tautas kalps. Viņaprāt, savāda arī būtu situācija, kad visus līdzšinējos lēmumus varētu pieņemt pat tikai divi cilvēki, kas būtu kvorums no prezidija triju locekļu sastāvā.
"Mana intuitīvā izpratne tomēr liek domāt, ka tas nebūtu lietderīgi," sacīja Līdaka, piebilstot, ka pašreizējais sastāvs arī palīdz uzturēt demokrātisku gaisotni šo lēmumu pieņemšanā.
"Turklāt, ņemot vērā, ka pašlaik ir tik ļoti sadrumstalota Saeima," paskaidroja tautas kalps, atsaucoties uz periodu parlamentā, kad prezidijs pat esot bijis sešu cilvēku sastāvā.
Arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš bija visai skeptisks par šādu ierosinājumu. Jurists, tāpat kā tautas kalpi, arī atsaucās uz Satversmē noteikto par prezidija sastāvu. Viņaprāt, pretrunīgi vērtējama būtu arī lēmumu pieņemšanas procesa pārvēršana no vairāku amatpersonu vienošanās uz teju vienpersoniskiem rīkojumiem, ja prezidijā būtu trīs locekļi un kāda sēde notiktu nepilnā sastāvā.
Kusiņš arī zināja stāstīt, ka savulaik Saeimas prezidijā esot bijuši pat seši locekļi, vienam pārstāvot nacionālo minoritāšu intereses, tomēr šis amats ar laiku likvidēts.