Likumprojektā tiek ieviesta jauna iepirkuma procedūra - konkursa dialogs, kas būs piemērojams īpaši sarežģītu infrastruktūras projektu realizācijai, galvenokārt publiskās un privātās partnerības ietvaros.
Šī ir salīdzinoši elastīga procedūra, kurā konkursa nosacījumi tiek izstrādāti sadarbībā ar pieaicinātiem kandidātiem, paskaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja vietniece Dace Gaile. Par katru konkrētu konkursa dialoga gadījumu lems Ministru kabinets.
Lai mazinātu nepamatotu sūdzību skaitu un novērstu ļaunprātīgu iepirkuma procedūru kavēšanu, ar izmaiņām likumā paredzēts noteikt, ka, apstrīdot pasūtītāju pieņemtos lēmumus, sūdzības iesniedzējam būs jāveic iemaksa. Nepamatotas sūdzības gadījumā pārsūdzētājs iemaksu atpakaļ nesaņems.
Tāpat likumprojekta autori rosina turpmāk Publisko iepirkumu likuma prasības attiecināt uz piegādes un pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vismaz 30 000 latu, bet būvdarbu iepirkumiem - vismaz 200 000 latu.
Šobrīd likums paredz stingri regulētu iepirkuma procedūru piemērošanu, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir vismaz 10 000, kā arī daļēji nosaka pasūtītāja rīcību gadījumos, kad paredzamā līgumcena pārsniedz 1000 latu.
Vienlaikus ir domāts, kā nodrošināt atklātību un pārskatāmību iepirkumiem, kuru līgumcena ir virs 1000 latiem, bet nesasniedz attiecīgi 30 000 latu piegādēm un pakalpojumiem vai 200 000 latu būvdarbiem. Likumprojekta autori rosina IUB mājas lapā publicēt paziņojumus par visiem šāda veida iepirkumiem un piedāvājuma iesniegšanas termiņu noteikt vismaz 15 dienas.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis pauda bažas par šādas prasības nepieciešamību. Pašvaldības jau tagad uzmanīgi izvērtē iepirkumus un izvēlas izdevīgākos piedāvājumus. Mazai pašvaldībai, centralizēti publicējot iepirkumu par nelielu summu, nāktos izvērtēt ļoti daudzu firmu piedāvājumu un administratīvais slogs tikai palielinātos, norādīja V.A.Krauklis.
Likumprojekts arī nosaka, ka darba devēja sociālās iemaksas vairs nebūs kritērijs, vērtējot iepirkuma piedāvājumu. Līdz šim vidējās darba devēja veiktās sociālās iemaksas tika ņemtas vērā līdzvērtīga piedāvājuma gadījumā. Ņemot vērā, ka šāds kritērijs nav tiešā veidā saistīts ar konkrētā iepirkuma piedāvājumu, tas no likuma tiek svītrots.
Lai lieku reizi neierobežotu uzņēmējus, no trīs gadiem uz 12 mēnešiem ir saīsināts termiņš, kad par administratīvu pārkāpumu sodīts uzņēmums nevar piedalīties iepirkumu konkursos.
„Grozījumi likumā būtiski mainīs iepirkumu veikšanu, tālab, lai rūpīgi analizētu visus priekšlikumus, organizēsim atsevišķu darba grupu. Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā saistītas ar Publiskās un privātās partnerības likumu, tāpēc ar abiem likumprojektiem komisijā strādāsim paralēli. Sagaidāms, ka darbu pie tiem noslēgsim pirms Jāņiem,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs.
Par likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trīs lasījumos jālemj Saeimai.