Patiesībā vienotais tirgus, ES paplašināšana un eiro valūtas ieviešana ir padarījuši Eiropu efektīvāku. Šos ieguvumus var saglabāt, ja tos izmanto, vienlaikus attīstot elastību, izturību un darbojoties globālā mērogā, kas ir būtiski modernajā pasaulē. Tieši tāpēc reformas turpināšana ir labākais, ja ne vienīgais veids, kā aizsargāt ES sasniegumus un nodrošināt tās panākumus arī turpmāk.
Reforma jāvirza uz trim galvenajām jomām. Pirmā ir ekonomika. Pēdējos gados esam pieredzējuši jaunrades vilni finanšu nozarē. Bet regulatori nav varējuši tikt tam līdzi un apturēt sistēmiska riska pieaugumu. Šī neizdošanās apdraudēja cilvēku uzkrājumu un pensiju drošumu, un tagad, skarot reālo ekonomiku, apdraud arī viņu darba vietas un mājas. Tāpēc uz šo krīzi gan Eiropā, gan visā pasaulē vajadzētu atbildēt, mainot regulējumu.
Apvienotā Karaliste apsveica de Larosjēra ziņojumu par uzraudzības un regulējuma uzlabošanu Eiropā. Mūsu ieteikums ir izveidot jaunu, neatkarīgu Eiropas mēroga savlaicīgas informēšanas institūciju. Apvienotā Karaliste vēlas atsevišķu neatkarīgu institūciju, kas pieņemtu tehniskus finanšu likumus, tādējādi izlīdzinot atšķirības starp dalībvalstīm.
Risinot pašreizējo krīzi, mums jāapdomā rīcība arī ilgtermiņā. Eiropas ekonomika jāpārstrukturē ar finanšu sanācijas palīdzību. Ja gribam konkurēt ar kvalitāti un jaunradi, nevis ar izmaksām, mums vajag vairāk pasaules līmeņa universitāšu un lielākas investīcijas izpētē un attīstībā. Daudzām valstīm elastīgāki ir jāpadara darba tirgi — sākoties atveseļošanās procesam un uzņēmumiem mēģinot paplašināties un augt, ir gan jāspēj, gan jāvēlas riskēt, pieņemot darbā papildu darbiniekus.
Prioritāte — enerģētika
Otra prioritāte ir censties veidot zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Tas vairs nav tikai vides vai ilgtermiņa jautājums vien, tagad tas ir Eiropas drošības un labklājības pamats. Atcerēsimies, ka pagājušajā gadā augošās patēriņa preču cenas lika centrālajām bankām rīkoties, lai iespējami ierobežotu inflāciju laikā, kad kredītu krīzes dēļ bija jāsāk reaģēt ar procentu likmju samazināšanu. Janvārī piedzīvojām, ka Krievijas un Ukrainas strīda dēļ divas nedēļas bez gāzes palika Bulgārija un citas Eiropas daļas.
Lai pārciestu recesiju un sagatavotos ilgtspējīgam atveseļošanās periodam, mums jāiegulda līdzekļi jaunā enerģētikas infrastruktūrā, tajā skaitā enerģijas uzglabāšanā, energoefektīvākos mājokļos, ar elektrību darbināmos automobiļos un oglekļa piesaistīšanā un uzglabāšanā. Šī infrastruktūra varētu radīt jaunas darba vietas, un tai tas jādara. Ir jāveido atklāts un pārredzams enerģijas tirgus, kas radītu lielāku solidaritāti dalībvalstu vidū un patērētāju labā veicinātu konkurenci. Eiropas Savienības budžets jāpieskaņo šodienas enerģijas un klimata drošības problēmu, nevis pēckara periodam raksturīgo pārtikas drošības problēmu risināšanai.
Kaimiņu sadarbība
Treškārt, mums jāatjauno attiecības ar kaimiņiem, jo šī krīze nepārprotami parāda, cik ļoti mūs ietekmē problēmas, kas radušās aiz ES robežām. Lai cik ļoti gribētos, mēs nevaram atļauties norobežoties.
Mums jāpalīdz Turcijai ceļā uz dalību ES — pievienošanās process un nepieciešamās reformas jau tagad tai ir ieguvums. Piedāvājums iestāties ES būtiski palīdzētu arī pārvarēt nacionālisma politiku un etnisko šķelšanos, kas tik ilgi ir plosījusi Rietumbalkānus.
Abpusēju interešu vārdā mums jāpastiprina sadarbība ar kaimiņiem, kas nav tiesīgi, vēl nav gatavi vai nevēlas iestāties ES. Jo tādu valstu kā Ukraina un Īslande un Tuvo Austrumu labklājība ir cieši saistīta ar mūsu labklājību. Savukārt arābu un izraēliešu konfliktu ietekme jūtama tālu aiz konflikta epicentra. Ja nopietni domājam par enerģijas resursu dažādošanu, mums jāmeklē alternatīvi piegādātāji un ceļi naftas un gāzes piegādēm, piemēram, izpētot, kā mēs varētu izmantot Ziemeļāfrikas saules enerģiju.
Ja šī krīze ir pārbaude mūsu institūcijām un vērtībām, tā ir pieņēmumu pārbaude gan tiem cilvēkiem, kas tradicionāli atbalstījuši tālāku Eiropas integrāciju, gan tiem, kas aizstāvējuši ideju par plašāku, bet ne dziļāku savienību. Tiem, kas baidījās no "pārāk lielas Eiropas" un tērēja laiku un enerģiju, cīnoties ar federālas valsts vīziju, tagad ir jāapzinās reālie draudi, ar kuriem saskaramies. Vienotā tirgus sadrumstalošana postoši ietekmētu visu dalībvalstu ekonomiku. Lai saglabātu ekonomisko brīvību, mums jāaizsargā Eiropas politiskās institūcijas. Labākā aizsardzība pret protekcionismu ir efektīva Eiropas Komisija. Un tiem, kas agrāk iebilda, ka sociālās un ekonomiskās reformas, budžeta reforma un paplašināšanās mazinās Eiropas projekta nozīmi, tagad jāatzīst, ka faktiski tās ir nepieciešamas, lai to aizstāvētu un stiprinātu. Tāpēc tās ir daļa no progresīvo spēku darba kārtības visā Eiropā.
Iepriekšējā globalizācijas ēra beidzās Sarajevas ielās 1914.gadā. Šodienas globālais laikmets arī ir trausls, jo, lai gan mūsu ekonomika attīstījusies globāli, mūsu politiķi joprojām ir galvenokārt nacionāli orientēti. ES ar visām savām kļūdām ir labākais veids, kā šo plaisu novērst. Mums jāpalīdz tālāk attīstīt tādus vēsturiskus ES sasniegumus kā vienotais tirgus, paplašināšana un eiro. Ja šim veiksmes stāstam ir lemts turpināties, mums jāturpina reformas, kas Eiropā attīstīs elastību, izturību un tās darbību globālā mērogā.