Krīze izaicina ES

Izaicinājums tik tiešām ir liels un ir jautājums vai projekts ar nosaukumu "Eiropas savienība" vispār šo krīzi ( nevis recesiju, kā raksta autors) pārdzīvos. Ir viens jautājums no kura bēg visi politiķi kā velns no krusta un izvairās pat apspriest un šis jautājums ir globālā pieprasījuma kritums uz kā balstās visi tā saucamie eksporta tirgi. Lielākās nesaskaņas Eiropas savienībā vēl ir priekšā, kaut kādā brīdī lielākie projekta: "Eiropas savienība" finansētāji kā Vācija, Francija, Itālija, var izdomāt, ka šī bodīte viņiem vairs nav izdevīga, jo pašu ekonomikas ir orientētas uz ASV patēriņu, kurš tagad krīt dramatiski, līdz ar ko arī mazinās eksporta ieņēmumi. Austumeiropa bez papildus naudas iepludināšanas kā eksporta tirgus ir vērtējams apšaubāmi, jo, ja nav naudas un nav pieprasījuma, tad ko kam ražot un ko, kam pārdot? Agri vai vēlu attīstītās ES valstis sāks aizsargāt savus tirgus, neskatoties uz skaļajiem saukļiem par "protekcionisma" ierobežošanu, jo neviens ( atskaitot Latviju) negrib kļūt par eksporta tirgu citiem tādējādi iznīcinot savu ekonomiku. Labklājības kritums attīstītajās ES valstīs un sociālais spiediens ( Francijā un Spānijā jau lēnām sāk parādīties pirmās sociālās spriedzes pazīmes) liks politiķiem rīkoties vai arī viņi zaudēs amatus, bet viņu vietās nāks citi, kas izdarīs to, ko prasīs sabiedrību vairākums. Tā, ka interesants laiks mūs gaida, redzēsim kā attīstīsies notikumi.