Krīze kā iespēja

Arī mēs Latvijā izjūtam krīzes sekas. Pagaidām tās nav tik dramatiskas, kā citās valstīs. Bet mūsu situāciju pasaules finanšu krīzes apstākļos apgrūtina citi iemesli. Agrāko valdību tuvredzīgā politika "gāzi grīdā", vienlaikus atsakoties nopietni cīnīties ar inflāciju, mūs ir novedusi līdz tam, ka valdībai nav nekādu naudas rezervju. Kad bija jākrāj, valdība tērēja. Birokrātija auga. Tagad, kad ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valdības vadītājs neredz, kur rast līdzekļus skolotāju, mediķu un policistu algu palielināšanai. Vien rievās saraukta piere un kārtējie paziņojumi, ka kompromisu nebūs. Bet no tā neviens nebūs paēdis un bērnus apģērbis. Vēsture pierādījusi, ka katrā krīzē ir arī slēpta iespēja. Tā, brūkot padomju saimnieciskajai sistēmai, netrūka cilvēku, kuri tika pie bagātības, tirgojoties ar metāliem un citiem priekšmetiem, kā arī privatizējot dažādus infrastruktūras objektus. Var apšaubīt viena otra indivīda godīgumu šajā procesā, bet nevar noliegt to, ka viņi saredzēja iespējas krīzes situācijā un tās izmantoja. Arī šobrīd finanšu krīze un sarukušie budžeta līdzekļi ir zelta iespēja valdībai izdarīt darbu, kas "miera" (lasi: ekonomikas izaugsmes) apstākļos ir teju neiespējama, — pārstrukturēt un krietni samazināt valsts ierēdņu aparātu, kā arī ievērojamu daļu valsts centrālā ierēdniecības aparāta funkciju nodot privātajam sektoram — uzņēmējiem. Ir pienācis īstais laiks fundamentāli pārstrukturēt ar mērķi mazināt valsts birokrātisko aparātu. Taču tas prasa nopietnu valdības vadītāja un ministru darbu. Tā vietā, lai cīnītos par valsts aparāta mazināšanu, valdības vadītājs ir izvēlējies vieglāku ceļu, pievēršot sabiedrības uzmanību viņa nevajadzīgai cīņai pret skolotāju, mediķu un policistu arodbiedrībām. Pieļauju iespēju, ka tik tiešām nākamajā gadā nevarēs pilnībā apmierināt šo profesiju pārstāvju taisnīgās prasības, taču par to varētu runāt tikai tad, ja valdība vispirms būtu izdarījusi svarīgāko darbu — veikusi visu ministriju funkcionālu auditu, izstrādājusi un sākusi īstenot plānu, kā krasi mazināt pašas valdības ministriju tēriņus. Un iespējas ir! Nav noslēpums, ka mūsu valsts ir ļoti birokratizēta. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 20,1% no mūsu budžeta tēriņiem ir valsts aparāta uzturēšanai. Igauņi tam tērē tikai 7,9% no budžeta, bet visas ES dalībvalstis vidēji — 14,4%. Un nav ko brīnīties — mūsu valstī valdības aģentūras ir saradušās kā sēnes pēc lietus, ar apbrīnojami lieliem budžeta izdevumiem. Par šo jau gandrīz ikdienā var lasīt avīzēs. Dziļi maldinoša ir premjera uzdotā visu ministriju kopējo izdevumu samazināšana gandrīz par 11%, jo ir samazināti nevis faktiskie izdevumi, bet gan vēlmju saraksts — ministriju iecerētie izdevumi nākamajam gadam. Turklāt premjera piedāvātā mehāniskā samazināšanas metode ir kļūdaina pašos pamatos un nenesīs gaidītos augļus. Arī valsts galvenā kontroliere Inguna Sudraba jau ir norādījusi, ka šāda pieeja bez redzējuma par valsts pārvaldes sasniedzamajiem mērķiem nav pareiza. Ir nepieciešams plānveida un sistemātisks valsts pārvaldes funkcionālais audits ar sekojošu pārstrukturizēšanas (mazināšanas) plānu. Valdībai būtu jābeidz tērēt enerģiju, cīnoties ar arodbiedrībām, bet gan jāķeras klāt īstajam darbam — reāli mazināt mūsu valsts aparāta kopējās izmaksas. Jo citādi šodienas iespējas var pārvērsties rītdienas problēmās! Agrāko gadu valdības bezatbildīgā politika, atsakoties cīnīties pret inflāciju un veidot budžeta pārpalikumu mūs ir novedusi tur, kur esam. Turpmāka bezatbildīga valdības politika vedīs Latviju vēl dziļākā krīzē. Ir laiks šo loku pārlauzt.