Kusiņš brīdina Saeimu par “referenduma nozagšanu”

Juridiskās komisijas deputāti interesējās, kādi varētu būt tālākie rīcības scenāriji saistībā ar diviem paralēliem Satversmes grozījumu ierosinājumiem – KTK un tautas iesniegtajiem, kas šobrīd jau nodoti Saeimas komisijām. Vai ir iespējams vienlaikus gan pieņemt arodbiedrību virzītos grozījumus, gan veikt Satversmē tādus labojumus, kas saskan ar komisijas ieteikumiem. Kusiņš skaidroja, ka Satversme neaizliedz grozīt šos arodbiedrību priekšlikumus. “Saeimai ir juridiskas tiesības tā rīkoties, bet Satversme tad saka, kā rīkoties,” teica Kusiņš, norādot, ka tādā gadījumā ir obligāti rīkojams referendums par LBAS piedāvāto Satversmes grozījumu redakciju.Tāpat referendums ir obligāti rīkojams, ja Saeima noraida vēlētāju ierosinātos grozījumus.Atbildot uz Muižnieces jautājumu, kas notiek, ja arodbiedrības grozījumus pieņem, bet vienlaicīgi groza citus Satversmes pantus attiecībā uz parlamenta atlaišanu tiesībām tautai, Kusiņš norādīja, ka “tā būs referenduma nozagšana”. “Nevar būt tā, ka Saeima it kā piekrīt tautas viedoklim, bet vienlaikus tomēr nepiekrīt un gatavo citus grozījumus, kuras rīcības būtība ir nepieļaut tautas nobalsošanu,” norādīja Kusiņš.Ja referendums notiek un vēlētāji atbalsta arodbiedrību grozījumus, tad šī sasaukuma Saeimai nav tiesību veikt redakcionālus labojumus, kas attiektos uz šiem grozījumiem, norādīja Kusiņš.Sēdes laikā izskanēja dažādi jautājumi, kas attiecas uz prezidenta pilnvaru palielināšanu, bet lielākās diskusijas izvērsās par to, cik lielam jābūt kvorumam Saeimas atlaišanas gadījumā. KTK loceklis Mārtiņš Mits iestājās par kvoruma nepieciešamību. “Vēlēšanu vienīgais mērķis ir izvēlēties tautas priekšstāvjus, savukārt atlaišana ir valsts krīžu risināšanas līdzeklis, nevis veids, kā pārskatīt Saeimas vēlēšanu rezultātus,” norādīja Mits.Juridiskā komisija sēdē nekādu lēmumu nepieņēma, jo vēlējās tikai uzzināt KTK viedokli par Satversmes grozījumiem.