Ja ieskatāmies termiņu ailē, daudziem ir 2013.-2014. gads. Arī nosaukums «rīcības plāns» nenozīmē, ka izlasāmais patiešām notiks, - ne velti daudzās ailēs ir skaists vārdu savienojums «izvērtēt iespējas». Izvērtēs un sapratīs, ka iespēju nav... Patiesībā, ja grib plānu vērtēt nevis kā labu nodomu deklarāciju, bet saprast, kādi ir ieceru īstenošanas konkrētie, kaut cik izmērāmie rezultāti, svarīgākā sadaļa ir nevis ieceres, bet «Pasākuma īstenošanas gaita». Un te nu daudzām nozarēm šādu rezultātu nav (izņēmums - izglītības un medicīnas sfēras).
Ļoti daudzi rīcības plāna punkti rada jautājumu: bet ko tad jūs, mīlīši, esat darījuši līdz šim?! Noteikti būtiskākie strukturālo reformu virzieni līdz šā gada 31. decembrim. Izveidot profesionālu un nepolitisku civildienestu - līdz 2012. gada 31. decembrim. «Izpētīsim valodas situāciju un izzināsim valodas apguves .. tendences» - līdz 2014. gada 1. oktobrim. Par strukturālajām reformām tiek runāts jau gadiem, un tiek apgalvots, ka ir sfēras, kurās tās notikušas, bet, nē, izrādās, ka vēl tikai tiks noteikti svarīgākie virzieni! Un vēl vismaz divus gadus mēs dzīvosim ar neprofesionālu un politizētu civildienestu - 20 gadu pēc valsts atjaunošanas... Tātad - vai nu liela daļa jaunā rīcības plāna ir politiķu atzīšanās, ka patiesībā ir neganti slinkots un publikai stāstīti nieki, vai arī plāns tapis, kaut ko labi skanošu vienkārši saliekot kopā atrakstīšanās nolūkā.
Nav arī skaidrs, kāds ir gaidītais kopējais rezultāts, - kāda tad būs Latvija 2014. gadā? Skaidrs, ka rīcības plāns ir komplektā ar valdības deklarāciju, kurā izklāstīts šāds konceptuālais redzējums, bet nav skaidrs, kā rīcības plāna punkti nodrošinās šī redzējuma piepildīšanos. Būtu nu labāk nevis stiķējuši kopā ministriju separātos «papīrus», bet uzrakstījuši saprotamu tekstu uz 10 lappusēm.