Un Skrastiņš tā arī saka — lai gan juridiski neesot atbildīgs, tomēr uzņemoties morālo atbildību. Taču tik ļoti ir pierasts, ka amatpersonām morāle neskaitās. Desmit gadu laikā mēs varam saskaitīt varbūt tikai dažus gadījumus, kad tieši morāles dēļ kāds ir pametis savu amatu un nevis plātījies ar savu juridisko nevainību. Kā atceramies, torte jau nu bija tas mazākais, kas no valsts budžeta ir ņemts, taču tieši tortes dēļ no amata atkāpās Ina Gudele. Nu un tas arī gandrīz viss. Daudz vairāk ir amatpersonu, kam morāle šķiet izoperēta, lai nemokās. Tā amatpersonu atkāpšanos mēs neesam sagaidījuši ne tad, kad degoša pansionāta liesmās mira valsts gādībā nodoti cilvēki, ne tad, kad pasts tika nolaists līdz bankrotam, ne tad, kad amatpersonas tika turētas aizdomās par koruptīviem darījumiem, par Valsts kontroles atklātiem budžeta naudas šķērdēšanas gadījumiem jau vispār nerunājot utt. Cita starpā NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins ir pateicis tieši to pašu, ko Imants Skrastiņš — ka uzņemas morālu atbildību par LR notikušo. Atšķirība ir vien šīs atbildības izpausmē — Kleckins paliek amatā. Turklāt runājot par šīm atbildības variācijām NTRP, jāsaprot, ka Latvijas radio parādu miljons nav vienkārši miljons, bet iespēja piespiest sabiedrisku mediju paklusēt un sajust, ka žurnālistiem ir aizlīmētas mutes. Proti, diktēt (vai vismaz mēģināt diktēt) Latvijas radio spēles noteikumus. Tāpēc jautājumam, cik morāli pieņemama kādam šķiet šī situācija, nav nekāda sakara ar gaumi, bet gan ar pārliecību.
Laila Pakalniņa: Atbildības variācijas morālei
Diemžēl tas, ka Imants Skrastiņš atkāpies no Latvijas radio kuratora amata Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP), Latvijā ir uzskatāms par pozitīvu notikumu un īpašu gadījumu. Lai gan situācijā, kad pieskatāmais pamanījies tikt pie teju miljons latu liela parāda, būtu grūti iedomāties Latvijas radio kuratoru rīkojamies citādi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.