Bērns par savu dzīvību cīnījās bez radinieku atbalsta — par viņu neinteresējās pat māte (bērna bioloģiskais tēvs, kura vārds mazuļa dokumentos nav pat ierakstīts, atrodas narkotisko vielu lietotāju uzskaitē, un pastāvot iespēja, ka narkotikas lieto arī māte). Turklāt māte neinteresējas arī par savu pirmo bērnu — pusotru gadu veco puisīti, kuru viņa ne reizi nav apciemojusi tā pašreizējā dzīvesvietā — bērnunamā.
Aprūpes tiesības uz pirmo bērnu sievietei atņemtas, jo bērnam bijis jādzīvo antisanitāros apstākļos. Visticamāk, tieši tajos pašos antisanitārajos apstākļos (bez elektrības un gultiņas) savus pirmos dzīves mēnešus nācies pavadīt arī sievietes otrajam bērnam, par kura piedzimšanu bāriņtiesai neesot bijis ne jausmas. Lai gan otro bērniņu viņa gaidīja jau tad, kad tika atņemtas aprūpes tiesības uz pirmo. Rīgas bāriņtiesa šo grūtniecību nepamanīja (un BĢLM nebija izdarījusi neko, lai bērniem, kas piedzimst sievietēm, kam jau reiz atņemtas mātes tiesības, uzmanība tiktu pievērsta uzreiz, nevis tikai tad, kad mazuļi nonāk reanimācijas nodaļā). Tāpat kā, piemēram, Ceraukstes bāriņtiesa neiedomājās par to, ka 11 gadu vecā Daina varētu būt apdraudēta tāpēc, ka no cietuma iznācis tēvs maniaks, Tāpat kā vēl nesen Zebrenē bāriņtiesa tik ilgi neinteresējās, kā trīs gadus vecs bērns tiek pie ievainojumiem, kamēr patēvs viņu nosita utt. Diemžēl tie, kuru tiešais pienākums ir bērnus sargāt, riska ģimeņu identificēšanā ir mazāk modri nekā tie, kuri bērnus apdraud. Tā patlaban Liepājā par astoņu bērnu seksuālu izmantošanu tiesājamais recidīvists (iepriekš tiesāts piecas reizes, no tām četras — par dzimumnoziegumiem) ļoti labi spēja atrast bērnus, kam trūka vecāku aprūpes — visi viņa upuri (četrus līdz desmit gadus veci bērni) ir no sociālā riska ģimenēm. Un, cik zināms, šos bērnus vīrietim atrast nebija ļoti grūti — tikai pastāvēja uz ielas, pie skolām un pat pie baznīcas.
Taču bērnu un ģimenes lietu ministrs vakar Ogrē piedalījās datorizēta bērnu rotaļlaukuma atklāšanā, kur BĢLM ieguldījusi 37 000 latu. Šī datorizētā rotaļlaukuma izveide ir viens no pasākumiem Valsts programmā bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai. Laikam jau Baštiks nesaprot, ka bērna un ģimenes stāvoklim Latvijā nav pilnīgi nekādas izredzes uzlaboties tikmēr, kamēr bērnu sargātāji, kam valsts un pašvaldības maksā algas, nebūs spējīgi atvērt acis vismaz tik plati, lai laikus pamanītu reālus draudus bērnu veselībai un dzīvībai.