Laila Pakalniņa: Daugavas krastos

Kamēr skolas un bērnu dārzi sūtīja audzēkņus mājās. Tikmēr Daugavas kreisajā krastā Krievijas oligarhiem turpināja būvēt Z–torņus. Neņemot vērā, ka jau otrdien Rīgas būvinspekcija, apsekojot augstceltnes būvlaukumu, atklāto pārkāpumu dēļ lika darbus nekavējoties pārtraukt. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka, neraugoties uz to, ka Rīgas ūdens, ja arī runāja par ūdens padeves traucējumiem, tad piesauca tikai Daugavas labo krastu, ūdens trūkumu izbaudīja arī daļa Pārdaugavas iedzīvotāju. Taču tā kā viņi tieši tāpat kā citi Rīgas iedzīvotāji no Rīgas ūdens ne informāciju, ne palīdzību (jeb vienkāršoti izsakoties — ūdeni) šajās visai sarežģītajās dzīves stundās un pat dienās nesaņēma, tad, visticamāk, viņiem varētu būt vienalga, vai viņi ir vai nav kaut kur pieminēti. Trešdien vakarā saplīsa 100 gadu vecas caurules aizbīdnis. Notikums ne vien izklausījās fatāls, bet tāds arī izrādījās. Un ne vien tāpēc, ka remontdarbi, pēc Rīgas ūdens preses sekretāra teiktā, ritēja "salīdzinoši smagi" un ilga vairāk nekā diennakti. Bet galvenokārt, tāpēc, ka potenciālie cietēji par gaidāmo ūdens trūkumu vispār netika informēti (ūdens neaptrūkās sinhroni ar aizbīdņa bojāeju, bet tā remontdarbu dēļ, par ko cilvēkiem bija jāsaņem informācija). Turklāt tie, kas pilnīgi nesagatavojušies pēkšņi saprata, ka palikuši bez ūdens, cisternu savu māju pagalmos tā arī nesagaidīja. Tāpēc pilsētā paklīda baumas, ka Rīgas ūdenim ir tikai viena cisterna. Lai noskaidrotu, kā tikt pie ūdens, kad tā nav, protams, varēja mēģināt ieskatīties Rīgas ūdens mājaslapā. Cita starpā, par ūdens padeves traucējumiem tur informācija parādījās tikai piektdien, kad avārija jau bija novērsta. Sadaļā Der zināt varēja, piemēram, noskaidrot, vai Rīgas ūdens ir tiesīgs sodīt klientu un par ko. Tāpat "der zināt", ko darīt, ja mājas augšējos stāvos nav ūdens (pareizā atbilde ir — vērsties pie sava nama apsaimniekotāja un nevis pie Rīgas ūdens). Taču acīmredzot pilnīgi neder zināt, ko darīt, ja ūdens nav, un viss, bet vajag dzert, ēst, mazgāties, apmeklēt tualeti utt. Rīgas Dzemdību namam esot paveicies — dzemdību un operāciju ūdens trūkuma apstākļos neesot bijis daudz, tāpēc pieticis ar iepriekš sterilizētajiem instrumentiem. Taču satraukums esot bijis liels. Laikam tāpēc dzemdību namā nav centušies noskaidrot, ko viņiem der un ko neder zināt, bet ūdens vienkārši pieprasīts. Un Rīgas ūdens to piegādājis cisternās (atliek tomēr domāt, ka to ir vismaz nedaudz vairāk par vienu) — tāpēc dzemdību namā varējuši organizēt arī ēdināšanu. Ūdens trūkums Rīgā radīja ļoti nopietnu situāciju gan tāpēc, ka ūdens trūkums ir ūdens trūkums, gan tāpēc, ka viens pašvaldības uzņēmums atļāvās pamest iedzīvotājus viņu pašu ziņā. Turklāt ūdens padeves pārtraukšana bez iepriekšējas paziņošanas šķiet īpaši nekaunīga situācijā, kad Rīgas dome nevar izdarīt neko, lai piespiestu kaimiņzemes miljonārus, kas ceļ Z–torņus, pakļauties Rīgas institūciju prasībām. Vēl augustā Rīgas dome lika Z–torņu cēlājiem novērst avārijas stāvokli blakus esošās ēkas pamatkonstrukcijās (Z–torņu būvdarbu dēļ XIX gadsimta beigās celtā ēka sāka plaisāt un grimt). Šī domes prasība līdz šim ir ignorēta, tāpat kā šonedēļ izvirzītā prasība pārtraukt būvdarbus, jo Rīgas Būvvalde atklājusi pārkāpumus jaunceltnes pamatu izbūvē. Kāpēc ūdens padevi var pārtraukt, par to iepriekš nebrīdinot, bet būvniecību nevar pārtraukt, pat to likumīgā kārtā aizliedzot? Vismaz uz jautājuma pirmo daļu atbilde būtu jāzina Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājam Ventam Balodim (TB/LNNK, mēnešalga Ls 6000).