Laila Pakalniņa: Dome un decibeli

Labdien, Laila, Jūs joprojām izniekojat sevi, Jums atvēlēto laiku ?

No konsekvences trukumiem mazuminos jau ari ta raksturu un par lielajiem darbiem spriez- berniem, darba amata pretendentiem, virs sievu, sieva viru, un tt. Mes partijas ari varetu vertet un te jau sen asaru un pretiguma jura par malam iet, kad runa ir par valdosas klekes kretinismu. Visus sis klekes darbus viena gara saraksta, lai veletaji izvelas par kuru sudu brigadi balsot....

Cien.Pakalniņas k-dze atkal raksta par tēmu, kurā tai ir vāja saprašana. Doma laukumā trokšņu līmeni nosaka nevis Rīgas dome, bet MK noteikumi par Rīgas Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības zonu. Iesaku iepazīties ar normatīviem aktiem, pirms publikāciju dod drukāšanai.

Nebūtu slikti, ka varētu arī noteikt trokšņa līmeni dažām žurnālistēm. Tukša muca tālu skan.

Nebūs gluži pareizi - naktī ilgtermiņa vidējais skaņas līmeni - 50 dB nedrīkst pārsniegt ārpusē pie dzivojamām ēkām. Pasākumā var būt arī 100 dB, taču limitētu laika sprīdi. Šajā gadījumā interesanta varētu būt šāda jautājuma uzdošana Vides ministrijai: "Kādi normatīvie dokumenti Latvijā reglamentē skaņas spiediena līmeni elektriski pastiprinātai mūzikai izklaides pasākumos un kā tiek nodrošināta tā kontrole?"

Te atkal Rīgas domes Izpilddirektora Andra Grinberga rokdarbs! Jau labi pasen, tad, kad Talsos bija notikusi traģēdija ar pacēlēju un visa valsts bija šokā par bērnu bojāeju, policija nevarēja apturēt "koncertu" kāda bāra āra terasē pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas. Trokšņotāji uzrādīja Izpilddirektora Andra Grinberga atļauju. Šeit vietā varētu būt jautājums - kas par iemeslu tādai labvēlībai pret labu naudu pelnošiem skaļruņu muzikantiem?! No malas grūti atrast atbildi, lai nu par to pati Dome meklē patiesību. Varu tikai piebilst, ka vaina nav tikai labvēlībā, vaina tajā apstāklī, ka laikmetā, kad katram pusaudzim ir iespējas dabūt savā rīcībā jaudīgus skaļruņus, Rīgā vēl joprojām spēkā Sabiedriskās kārtības noteikumi, kuru pirmsākumu kāds padomju laika darbonis atvedis no Krievijas nomaļas sādžas, kur tajā laikā skaļāka un ilgstošāka muzicēšana, kā balalaikas nebija pazīstama. Bet par tām decibelam, nu nav policijai jāmēra tās, tā sanitāro dienestu joma – Eiropā, izklaides klubos, kuru skaļruņi ārpusē vispār nedrīkst būt dzirdami, sanitārie dienesti kalibrē pastiprinātājus, lai klubu apmeklētājiem pārāk skaļi skaļruņi nebojātu dzirdi. Visur citur, lai noteiktu, vai ir troksnis vai nav, policistam pietiek ar tādu instrumentu, kā savas ausis, ar nosacījumus, ka tās nav bojātas!