Laila Pakalniņa: Gals un kamielis
Tā kā ir tikai cilvēciski vismaz šo to atlikt uz pēdējo brīdi, pieņemu, ka aicinājums iet un klausīties runu, kurā tiks sniegta atbilde, kas pārdzīvos pasaules galu, manu pastkastīti ir sasniegusi vismaz miljards gadu par agru.
Turklāt, runājot par pēdējo reakcijas brīdi attiecībā uz faktu, ka gals ir klāt, Latvijā ir vismaz viens cilvēks, kurš ne reizi vien parādījis, kā galu izmantot līdz pašam galam.
Tā 2007.gada novembrī, kad Kalvīša valdībai jau kādu laiku bija pienācis gals kaut vai tāpēc, ka tā bija kļuvusi par rekordisti sabiedrības neuzticības jomā, premjers beidzot tomēr paziņoja, ka atkāpšoties gan, taču pēc kāda mēneša.
Vēl nesen, kad uzņēmumu padomju pastāvēšana jau kādu laiku bija kļuvusi teju par simbolisku atskaites punktu, pēc kura sabiedrība vērtēja varas partiju gribu risināt valsts budžeta problēmas, Tautas partija, atbalstot Dombrovska valdību, ietirgoja amatu Kalvītim. Jādomā, ne bez paša ziņas, gribas un vēlmes Aigars Kalvītis maijā kļuva par Lattelecom padomes priekšsēdētāju. Tagad jūnijā, kad plānotā pensiju un sabiedriskajā sektorā strādājošo algu samazinājuma kontekstā kļuvis skaidrs, ka uzņēmumu padomēm ir pienācis nevis vienkārši gals, bet jau gala pats pēdējais gals, Kalvītis ne vien paziņo, ka atkāpjas no amata, bet vēl arī norāda, ka ar šādu rīcību vēlas pievērst valdošo politiķu uzmanību tam, ka ir jālikvidē visu valstij pilnīgi vai daļēji piederošo uzņēmumu padomes.
Labākais, ko par šī paziņojuma nekaunību var domāt — Kalvītis vien vēlējies pārspēt ziņu, ka Latvijā (precīzāk, Cēsu rajona Rakšos) tuvākajās dienās gaidāma kamieļa piedzimšana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.